Mulčēju burkānu dobes ar divām sastāvdaļām, nezāles neaug līdz rudenim un raža lieliska

Foto: ekrānuzņēmums

Kad kaimiņi augustā ieraudzīja manas burkānu dobes, viņi neticēja savām acīm – neviena nezāle, bet burkāni slejas no zemes kārtīgās rindās

Pagājušajā gadā katru nedēļas nogali ravēju četras stundas, bet tagad pārbaudu stādījumus reizi nedēļā. Pareizas burkānu audzēšanas rezultāts. Kā es nonācu līdz šai metodei. Katrs dārzkopis zina, cik nogurdinoša ir cīņa ar nezālēm burkānu dobēs. Pastāvīga ravēšana aizņem daudz laika, un efekts ilgst maksimums 5–7 dienas.

Esmu izmēģinājis dažādus variantus: segmateriālu starp rindām, mulčēšanu ar salmiem, pat speciālus preparātus. Rezultāts nebija iepriecinošs – nezāles parādījās atkal un atkal. Īpaši grūti bija lietainos periodos. Pēc katras lietusgāzes zemi pārklāja jauni nevēlamu augu dzinumi. Ravēšana kļuva par pārbaudījumu – slapjā zeme lipa pie rokām, bet izrautās nezāles vilka līdzi zemi, atsedzot burkānu saknes.

Risinājumu atradu nejauši kādā vecā dārzkopības žurnālā. Tajā bija aprakstīta līdzīga mulčēšanas metode, kuru es pielāgoju saviem apstākļiem. Rezultāti pārspēja cerēto – tagad ravēšanai tērēju piecas reizes mazāk laika.

Foto: ekrānuzņēmums

Pareizas dobes sagatavošanas pamati

Pareiza burkānu stādīšana sākas jau ilgi pirms sējas. Galvenais metodes princips – dobes sagatavošana un pirmā mulčas komponenta iestrāde rudenī, uzreiz pēc iepriekšējās kultūras novākšanas. Svarīgi ņemt vērā, ka burkāni vislabāk aug pēc kartupeļiem, tomātiem vai sīpoliem. Neiesaku stādīt pēc dilles vai pētersīļiem.

Pēc laukuma atbrīvošanas rūpīgi to attīru no augu atliekām. Uzberu 2 cm biezu komposta kārtu un uzroku augsni 20–25 cm dziļumā. Kā pirmo nākamās mulčas maisījuma komponentu izmantoju lapu koku skaidu. Būtiski ir neizmantot skujkoku skaidas – tās stipri paskābina augsni!

Rudenī skaidas vienmērīgi izklāju 1,5–2 cm biezā kārtā. Ziemas laikā tās daļēji sadalās, piesātinās ar slāpekli no nokrišņiem. Pavasarī šāda dobe uzsilst ātrāk par parasto, un kušanas ūdeņi neveido garozu uz virsmas.

Ar lakmusa papīru pārbaudu augsnes skābumu – burkāniem optimāls ir pH līmenis no 6,0 līdz 7,0. Ja augsne ir skāba, iestrādāju koksnes pelnus – 150–200 g uz kvadrātmetru. Pelnus vienmērīgi izkaisu pa virsmu un nedaudz iestrādāju ar grābekli.

Līdz pavasara sējai augsne kļūst irdena, gaisa caurlaidīga. Šādā zemē sakņaugi veidojas gludi, bez izliekumiem un izaugumiem. Tagad varu pāriet pie otrā mulčas komponenta sagatavošanas, kas nodrošinās aizsardzību pret nezālēm visu sezonu…

Foto: ekrānuzņēmums

Mulčas maisījuma sagatavošanas noteikumi

Pareiza burkānu sēšana nav iespējama bez kvalitatīvas mulčas. Otrais maisījuma komponents ir sausas kafijas biezumi – tie veido aizsargslāni, kas kavē nezāļu augšanu. Sezonā nepieciešami apmēram 3 kg sausu biezumu 10 m² platībai.

Kafijas biezumus sāku vākt jau septembrī. Pēc katras kafijas pagatavošanas atlikumus rūpīgi izžāvēju istabas temperatūrā 2–3 dienas. Svarīgi panākt stāvokli, kad materiāls, saspiežot, neveido kunkuļus. Uzglabāju kartona kastē sausā vietā – tas novērš pelējuma veidošanos. Pavasarī sausus kafijas biezumus sajaucu ar satrupējušām skaidām proporcijā 1:3. Mazāks kafijas daudzums samazina aizsardzības efektivitāti, lielāks – paskābina augsni. Maisījumam jābūt viendabīgam, bez kunkuļiem.

Lasi vēl: Sūnas zālājā, uz jumta, bruģī pat dārzā – kā no tām atbrīvoties

Sausie kafijas biezumi

Mulču uzberu pēc burkānu dīgšanas, kad augi sasniedz 5–7 cm augstumu. Maisījumu izklāju starp rindām 2–2,5 cm biezumā. Šāds slānis ir optimāls – efektīvi apslāpē nezāles, bet netraucē kultūraugu augšanai.

Laistot, kafijas daļiņas pakāpeniski atdod augsnei kāliju un citus minerālus. Tas ir īpaši svarīgi sakņu veidošanās periodā. Dozes laistu ik pēc 3–5 dienām atkarībā no laika apstākļiem, nepieļaujot augsnes izžūšanu. Mulča palīdz saglabāt mitrumu, bet neaizvieto regulāru laistīšanu. Un tagad pastāstīšu par konkrētiem šīs metodes rezultātiem…

Foto: ekrānuzņēmums

Metodes pielietošanas rezultāti

Pirmās izmaiņas pamanīju jau trīs nedēļas pēc mulčēšanas. Parastajās dobēs šajā laikā parādās desmitiem nezāļu, bet mulčētās paliek tīras, un zeme saglabā optimālu mitrumu pat karstās dienās. Tumšā mulčas krāsa veicina vienmērīgu augsnes uzsilšanu, kas pozitīvi ietekmē sakņaugu attīstību.

Sezonā ravēšanai veltu apmēram 8 stundas – tikai, lai izravētu pa kādai nezālei burkānu rindās. Salīdzinot ar tradicionālo metodi, darba apjoms samazinājies 5 reizes. Ražība no kvadrātmetra sasniedz 4,5–5 kg tīru burkānu – tas ir par 20% vairāk nekā parastajās dobēs. Sakņaugi izaug taisni, bez zaļganas augšdaļas, jo tā vienmēr pārklāta ar mulčas kārtu. Ūdens patēriņš laistīšanai samazinās apmēram par trešdaļu – mulča efektīvi saglabā mitrumu.

Lietainos periodos aizsargslānis novērš augsnes garozas veidošanos. Ražas novākšanas laikā šīs metodes priekšrocības ir acīmredzamas – sakņaugi viegli izceļami no irdenās augsnes, nelūzt un gandrīz neprasa tīrīšanu. Burkāni ir gludi, bez zariem, kas bieži veidojas regulāras starprindu irdināšanas laikā.

Sakņaugi izaug taisni, bez zaļganas augšdaļas, jo tā vienmēr ir pārklāta ar mulčas kārtu. Līdz nākamajai sezonai augsne kļūst auglīgāka – mulča pakāpeniski pārvēršas par humusu. Pavasarī pietiek uzklāt jaunu mulčas maisījuma kārtu, lai saglabātu metodes efektivitāti.

Foto: Pixabay

Svarīgas metodes detaļas

Jau daudzus gadus izmantoju šo mulčēšanas metodi un vēlos padalīties ar saviem novērojumiem. Labi rezultāti iegūstami tikai tad, ja mulča ir sausa un tiek uzklāta pareizajā laikā. Ja nokavē mulčēšanu, nezāles paspēj sadīgt, un viss jāpārtaisa no jauna.Bieži redzu, kā iesācēji izmanto mitrus kafijas biezumus. Tā ir kļūda, kas noved pie pelējuma, un tas kaitē burkāniem. Materiāla gatavību pārbaudu vienkārši – ņemu sauju un saspiežu dūrē. Sausie biezumi pilnībā izbirzt.

Dažādās vietās mulčas biezumam jābūt atšķirīgam. Manā apgabalā (vidējā josla) taisu slāni divu pirkstu biezumā. Kaimiņiene saulainā vietā pievieno nedaudz vairāk. Pazīstamais no mitra apvidus samazina līdz pusotram pirkstam. Galvenais – nepārspīlēt, citādi saknēm būs grūti elpot. Burkānus sēju ne dziļi – pus pirksta dziļumā parastā augsnē, nedaudz mazāk – smagā. Pirmie asni parādās pēc nedēļas vai pusotras, ja zeme silta. Sēju tikai tad, kad augsne sējas dziļumā sasniedz vismaz 8 grādus.

Ja nav kafijas biezumu, izmantoju vecu maltu kafiju. Uz spaini skaidu pietiek ar 2 litriem kafijas. No šķīstošās kafijas nav jēgas – tā neuztur formu un izskalojas jau pēc pirmā lietus. Laistu atkarībā no laika.

Karstumā – katru otro dienu, parastos apstākļos – divas reizes nedēļā. Mulča labi notur mitrumu, bet bez laistīšanas burkāni izaug līki un sīki. Paldies par uzmanību! Ja raksts šķita noderīgs – nospiediet “patīk” un komentāros dalieties ar savu pieredzi burkānu audzēšanā.