Kaimiņiene katru trešdienu darīja ko ļoti neierastu ar svecēm – tagad to daru arī es un pastāstīšu kāpēc

Pagājušā gada rudenī pamanīju, ka mana kaimiņiene katru trešdienas vakaru pie loga aizdedzina vienu vienīgu sveci.

Man jau ilgu laiku pie loga bija viena dīvaina aina — katru trešdienu vakarā, pilnīgi noteiktā laikā, mana kaimiņiene aizdedzināja vienu svecīti. Nekas vairāk. Klusums. Neviens televizors, nekas. Viena maza liesmiņa, kas mierīgi dega, bet tajā bija kaut kas īpašs.

Sākumā domāju, ka tas ir tikai kāds nejaušs ieradums vai dekorācija. Bet, jo vairāk es skatījos, jo vairāk man gribējās saprast — kāpēc tieši katru nedēļu tik nemainīgi? Kas ir šīs svecītes stāsts?

Pēc kāda laika es beidzot uzdrošinājos pajautāt. Viņa man atbildēja ar vienu vienkāršu frāzi: “Tas ir mans veids, kā nedēļas vidū atgūt sevi.” Bet viņas acīs bija kaut kas vairāk — kāda noslēpumaina mierīguma dzirksts, kas manī izraisīja vēlmi to izjust pašam.

Tāpēc es nolēmu pamēģināt.

Pirmajā vakarā man bija grūti. Aizdedzināt sveci un sēdēt klusumā nebija tik vienkārši, kā šķita. Prāts bēga, domas skrēja, un vēlme nodzēst sveci bija liela. Bet tad, kaut kur dziļi iekšā, es sajutu, ka notiek kaut kas īpašs — kaut kas, ko ikdienas steigā nebiju pamanījis.

Šī tradīcija kļuva par manu īsto atpūtu, kas sniedz mieru un klusumu, ko nevarēja dot ne televizors, ne telefons, ne jebkāda cita vakara izklaide.

Un lūk, ko es sapratu: šī mazā liesma ir kā signāls — apstāties. Atstāt malā visu steigu, uz brīdi aizmirst par pienākumiem un vienkārši būt klāt.

Turklāt šī metode nav tikai manas kaimiņienes ieradums. Vairākas senas meditācijas un relaksācijas metodes izmanto tieši sveces liesmas vērošanu kā veidu, kā nomierināt prātu un samazināt raizēšanos. Speciālisti saka, ka koncentrēšanās uz vienu punktu, piemēram, liesmu, palīdz pārtraukt domu virpuli un ļauj atgriezties šeit un tagad — tajā mirklī, kas bieži tiek aizmirsts ikdienas steigā.

Pētījumi rāda, ka pat dažas minūtes šādas uzmanības katru dienu vai nedēļu var uzlabot garastāvokli, samazināt trauksmi un palīdzēt atjaunot emocionālo līdzsvaru. Tas ir vienkāršs, pieejams veids, kā uz brīdi “atvienoties” no pasaules un ieklausīties sevī.

Manuprāt, šis ieradums palīdz arī kļūt pacietīgākam — kaut kam, ko mūsdienās, dzīvojot tik steidzīgi, bieži zaudējam. Tas ir kā īsa pauze prātā, kas dod spēku tikt galā ar grūtībām un labāk saprast sevi.

Tagad es to daru katru nedēļu. Un, ja arī tu jūti, ka dzīve iet pārāk ātri, iesaku pamēģināt. Aizdedzini svecīti, ieelpo dziļi un ļauj sev vienkārši būt. Bez domām par nākotni vai pagātni, tikai tu un liesma.

Varbūt tieši šī maza liesmiņa būs tas, kas palīdzēs tev atrast mieru starp ikdienas vētrām.

Vai arī tev ir kāds vienkāršs ieradums, kas palīdz atrast mieru ikdienā? Padalies komentāros — varbūt tieši tavs stāsts iedvesmos arī citus!