Eiropā gaidāmas briesmīgas anomālijas – sāksies jau 7. jūlijā un var ilgt pat mēnesi

Eiropas iedzīvotājiem jau pavisam drīz nāksies saskarties ar izteiktākām klimata pārmaiņu sekām ikdienā — laikapstākļi kļūs vēl neprognozējamāki, un augstāka temperatūra būs biežāka parādība nekā iepriekš.

Saskaņā ar jaunākajām prognozēm no Copernicus Climate Change Service (ECMWF) un Eiropas Vides aģentūras (EEA), Eiropā nākamajās četrās nedēļās gaidāms ilgstošs un aktīvs klimata scenārijs, kas iezīmēs būtiskas pārmaiņas reģiona meteoroloģiskajā dinamikā.

Jau no 7. jūlija liela daļa Eiropas pieredzēs laikapstākļus, kas būs skaidrs apliecinājums klimata krīzes ietekmei. Prognozes liecina par ievērojami augstāku gaisa temperatūru, nekā ierasts konkrētajā sezonā, kā arī par nokrišņu režīma nestabilitāti — lietus periodi mīsies ar sausuma viļņiem, kas var ietekmēt gan lauksaimniecību, gan ikdienas dzīvi pilsētās. Sagaidāms, ka šī situācija saglabāsies vismaz mēnesi, turklāt šī perioda laikā iespējamas arī galējās laikapstākļu izpausmes.

Šī gaidāmā attīstība vēlreiz akcentē nepieciešamību ne tikai pielāgoties jaunajiem klimatiskajiem apstākļiem, bet arī rīkoties, lai ierobežotu turpmāko globālās sasilšanas ietekmi.

Jau no 6. jūlija lielā daļā Eiropas sāksies būtiskas novirzes no ierastās klimatiskās normas — Francijā, Vācijā, Polijā un Balkānos gaidāms siltuma vilnis, kura laikā gaisa temperatūra pārsniegs ierasto līmeni par 2 līdz pat 4 grādiem. Šis karstuma periods, balstoties uz ECMWF sezonālajām prognozēm, varētu saglabāties vismaz četras nedēļas, skaidri liecinot par klimata pārmaiņu ietekmi uz reģiona laika apstākļiem.

Arī Vidusjūras reģions, tostarp Spānija, Itālija un Grieķija, saskarsies ar ekstrēmiem karstuma apstākļiem. Tur, kā rāda modeļi, iespējama karstā gaisa masu stagnācija, kas veido tā sauktos “karstuma kupolus” — atmosfēras struktūras, kas notur karstu, sausāku gaisu ilgstoši virs noteiktas teritorijas.

Šādos apstākļos temperatūra var atkal sasniegt +40 °C un pat pārsniegt šo robežu, atkārtojot scenārijus, kas jau iepriekš skāruši šo reģionu pēdējo gadu karstuma viļņos.

Vienlaikus ar karstuma viļņiem, kas gaidāmi lielā daļā Eiropas, ECMWF prognozēs redzamas arī būtiskas nokrišņu daudzuma anomālijas, kas iezīmē izteiktas atšķirības starp reģioniem. Šajā periodā Ziemeļeiropā, īpaši Skandināvijas valstīs, sagaidāms lielāks nokrišņu daudzums nekā parasti, kas var radīt pārmērīgas mitruma un plūdu riskus.

Tikmēr Austrumeiropu un Balkānus, saskaņā ar tiem pašiem datiem, gaida karstāks un sausāks klimatiskais posms. Šādi apstākļi var būtiski palielināt sausuma un mežu ugunsgrēku risku, īpaši apgabalos ar jau ierobežotiem ūdens resursiem.

Šāds kontrastējošs laikapstākļu sadalījums ir raksturīgs mūsdienu klimata pārmaiņām — mainīgās gaisa masu kustības izraisa pastiprinātus lokālus ekstrēmus, padarot meteoroloģisko situāciju sarežģītāku un grūtāk prognozējamu.

Lai gan prognoze par siltu mēnesi pati par sevi nav nekas neparasts, pētnieki uzsver, ka tieši šādu karstuma periodu kopējā intensitāte un ilgums pēdējos gados pieaug – un tas ir tiešs klimata pārmaiņu rezultāts. Ilgstošas karstuma epizodes kļūst arvien biežākas ne tikai temperatūras svārstību, bet arī zemes-atmiņas efekta dēļ – augsne, veģetācija un pat okeāni uzkrāj un saglabā siltumu no iepriekšējiem periodiem, pastiprinot nākamos karstuma viļņus.

Turklāt ar siltāku atmosfēru saistās vēl viena būtiska parādība – karstāks gaiss spēj uzņemt vairāk ūdens tvaika. Rezultātā, kad mitrums beidzot kondensējas un izkrīt nokrišņu veidā, tas bieži notiek ļoti intensīvi — ar spēcīgām, pēkšņām lietusgāzēm, kas var izraisīt lokālus plūdus un apgrūtināt ūdensnoteku sistēmu darbību pilsētvidē un lauku reģionos.

Šobrīd pieejamās prognozes liecina, ka Latvija atradīsies uz robežas starp karstākām un vēsākām, mitrākām gaisa masām. Šāda pozīcija nozīmē mainīgus un neprognozējamākus laikapstākļus — iespējamas gan vairākas karstas, tveicīgas dienas, gan strauji lietus periodi, kas var būt saistīti ar pērkona negaisiem un īslaicīgām vētras izpausmēm.

Lai gan šīs epizodes var būt intensīvas, kopējā gaisa temperatūras novirze no klimatiskās normas Latvijā, visticamāk, būs mērenāka nekā tāda, kāda gaidāma Eiropas centrālajos un dienvidu reģionos. Tas norāda uz relatīvi mazāku karstuma ietekmi, taču laika apstākļi joprojām var būt nepastāvīgi un vietām ekstrēmi.

Eiropas Vides aģentūra brīdina, ka šāda veida laikapstākļu periodi kļūs arvien biežāki un intensīvāki, kļūstot par jauno normu. Aģentūra uzsver: “Laikapstākļu modeļi Eiropā kļūst izteiktāki — sausāki un karstāki periodi mijas ar pēkšņiem, stipriem nokrišņiem. Tas ir tiešs pierādījums klimata pārmaiņu ietekmei, kas vairs nav nākotnes jautājums, bet jau šodienas realitāte.”

Sākot ar 6. jūliju, Eiropu sagaida vēl viens laikapstākļu posms, kas spilgti atklās, kā mainās klimats — mēnesis, kurā siltuma viļņi un ekstremāli nokrišņi atgādinās par pieaugošo nestabilitāti. Šie apstākļi ietekmēs ne tikai ikdienas dzīvi, bet arī lauksaimniecības sektoru, energoapgādi un veselības aprūpes sistēmas, kurām būs arvien biežāk jāpielāgojas karstuma stresam, sausumam un pēkšņām laikapstākļu izmaiņām.