Pelni zaļajā mēslojumā: kā es pārstāju sarežģīt sev dzīvi un sāku gūt dubultu labumu

Kad pirms dažiem gadiem pirmo reizi dzirdēju, ka pelnus var vienkārši pievienot zāļu vircai un ar vienu soli atrisināt divas problēmas, mana pirmā reakcija bija: “Tas taču ir pretrunā visiem noteikumiem!”

Taču izrādījās – dažkārt ir vērts atkāpties no dogmām, īpaši tad, ja tas palīdz ietaupīt laiku un spēkus.

Vienkārša, bet ģeniāla padoma stāsts

“Es pelnus pieberu arī zaļajam mēslojumam ar nātrēm, pienenēm — vienu dienu pirms lietošanas. Tam ir skāba reakcija, bet pelni to neitralizē. Un augsne neskābst, un mēslojumā vēl papildus tiek kālijs.”

Tas lika man aizdomāties. Patiesi, ļoti vērtīgs padoms no Jeļenas. Un ne visi dārzkopji zina par šādu iespēju. Cik daudz laika mēs parasti patērējam:

Vispirms aplaistām ar zaļo mēslojumu slāpeklim,

Pēc nedēļas izbārstām pelnus kālija nodrošināšanai,

Tad raizējamies — vai kaut kā nav par daudz…

Bet var taču visu izdarīt vienā piegājienā!

Kāpēc arī es mainīju domas par pelnu sajaukšanu ar zaļo mēslojumu?

Agrāk, kā jau minēju, vadījos pēc vienkārša principa: “Slāpeklis un pelni nav savienojami.” Likās pašsaprotami: sārms neitralizē amonjaku, un vērtīgais mēslojums zaudē spēku. Taču prakse pierādīja pretējo.

Personīgais eksperiments:

Pagājušajā gadā sadalīju zaļā mēslojuma partiju divās daļās. Vienai daļai dienu pirms lietošanas pievienoju glāzi pelnu. Rezultāts?
Augi, kas tika laistīti ar “bagātināto” vircu, attīstīja spēcīgākus dzinumus un retāk slimoja.

Zinātne paskaidro:

Jā, neliela daļa slāpekļa tiešām iztvaiko, taču paliek vērtīgs minerālu komplekss (kālijs, kalcijs, mikroelementi), ko no vienām nātrēm nav viegli iegūt.

Tagad es saprotu: nav jānoraida metode – tā jālieto gudri.
Kāpēc tas darbojas (bez sarežģītiem terminiem):
Ja pelnus pievieno jau gatavam maisījumam (nevis fermentācijas sākumā), slāpeklis jau ir “nostabilizējies” un mazāk iztvaiko.

Kālijs un kalcijs no pelniem pāriet šķidrumā un kļūst augiem pieejamāki.

Skābums izlīdzinās, un tas patīk lielākajai daļai kultūru.

Kurš tad ir īsti?

Apskatīsim šo jautājumu no zinātnes un prakses viedokļa!

Kāpēc tas ir svarīgi?

Zaļais mēslojums (nātru, pieneņu un citu zāļu virca) ir populāra organiskā barošana.

Taču, ja to nepareizi kombinē ar pelniem, var nevis palīdzēt, bet pat kaitēt augiem.

2. Ko dod pelnu pievienošana? Zinātniski argumenti PAR

Neitralizē skābumu
Zāļu vircai pēc rūgšanas pH ir 4–5 (skāba), bet pelniem – 10–12 (sārmaina).
Ir pierādīts: “Sārmainas piedevas samazina organisko mēslojumu skābumu, nezaudējot to efektivitāti.”

Pievieno kāliju un mikroelementus
Pelni satur kāliju, kalciju, magniju, boru, cinku.

Uzlabo fosfora uzsūkšanos
Skābā vidē fosfors augiem ir maz pieejams. Pelni nobīda pH uz neitrālāku pusi.

3. Argumenti PRET: kad pelni kaitē?

Slāpekļa zudums (galvenais risks!)
Ir pierādīts: “Pelnu pievienošana rūgšanas sākumā samazina slāpekļa saturu par 15–20%.”

Derīgo baktēriju darbības nomākšana
Straujš pH kāpums var palēnināt mikroorganismu aktivitāti.

Fosfora saistīšanās
Ja pH pārsniedz 7, fosfors veido nešķīstošus savienojumus ar kalciju.

4. Kā pareizi apvienot pelnus un zaļo mēslojumu?

Optimālais veids (kā Jeļenai):
Pievienot 12–24 stundas pirms lietošanas (nevis rūgšanas sākumā).
Deva: 0,5–1 glāze pelnu uz 10 litriem vircas.

 No kā izvairīties:

Nejaukt ar karbamīdu (urīnvielu) vai kūtsmēsliem

Nelietot sausā augsnē (var apdedzināt saknes)

Alternatīvas:

Pelnus ieziemot atsevišķi (stādīšanas laikā vai bedrēs)

Ja vajadzīgs tikai kālijs – izmantot kālija sulfātu pelnu vietā

Lasi vēl: Burkāni izrādījās saldāki par konfektēm pēc viena dīvaina eksperimenta jūnijā: pēc 90 dienām novācu saknes, kuras bērni ēd saldumu vietā

Galvenā priekšrocība:

Vietā, kur agrāk vajadzēja divas darbības, tagad pietiek ar vienu

Augi saņem sabalansētu barību

Nav jāatceras, ko un kad jau esi mēslot.

Šķir otru lapu, lai lasītu turpinājumu….