Urbja skaņas svētdienas rītā, suns, kas rej, kamēr saimnieks ir darbā, būvgružu maisi kāpņu telpā – šādas situācijas ir daļa no dzīves gandrīz jebkurā daudzdzīvokļu mājā. Iedzīvotāji parasti vispirms vēršas pie namu pārvaldnieka, taču pārvaldnieks ir tikai viena no vairākām iesaistītajām pusēm, kas var palīdzēt, un katrai no tām ir sava loma.
Pārvaldnieks darbojas, pamatojoties uz pārvaldīšanas līgumu un dzīvokļu īpašnieku lēmumiem, kā noteikts Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā. Noteikumus par ēkas lietošanu – tostarp par troksni, kāpņu telpu un atkritumu apsaimniekošanu nosaka paši īpašnieki, savukārt pārvaldnieks palīdz nodrošināt to ievērošanu.
Pārvaldnieka loma. Praksē tas nozīmē atgādināt iedzīvotājiem par mājas iekšējās kārtības noteikumiem, pārrunāt situāciju ar attiecīgo personu, nosūtīt brīdinājumu, fiksēt pārkāpumu rakstiskā aktā un informēt pārējos īpašniekus. Pārvaldnieks var arī palīdzēt iesaistītajām pusēm savstarpēji vienoties, kā arī virzīt jautājumu izskatīšanai īpašnieku kopsapulcē vai īpašnieku aptaujā. Lēmumi, kas saistīti, piemēram, ar sabiedriskās kārtības pārkāpuma konstatēšanu, administratīvā soda piemērošanu vai tiesību dzīvot dzīvoklī atņemšanu, neietilpst pārvaldnieka kompetencē.
“Cilvēki bieži cer, ka pārvaldnieks būs tiesnesis, taču mūsu uzdevums drīzāk ir būt starpniekiem,” saka Edgars Jelagins, “Civinity Mājas” un “Civinity Jūrmala” operatīvās darbības direktors. “Ja domstarpības sākas ar sarunu, nevis ar sūdzību aiz slēgtām durvīm, tās ir daudz vieglāk atrisināt.”
Policija. To, vai troksnis pārsniedz pieļaujamo līmeni, izvērtē Valsts policija vai pašvaldības policija (ja tāda attiecīgajā reģionā darbojas). Saskaņā ar Administratīvās atbildības likumu par citas personas miera traucēšanu var tikt izteikts brīdinājums vai smagākos vai atkārtotos gadījumos piemērots naudas sods. Attiecībā uz nakts laiku noteikumi ir stingrāki: valsts normatīvie akti par trokšņa līmeni nosaka, ka nakts periods ilgst no plkst. 23.00 līdz 7.00, un šajā laikā dzīvojamās telpās ir noteikts zemāks pieļaujamais trokšņa līmenis. Vienlaikus likums nenosaka vienotu valsts mēroga normu, kas aizliegtu jebkādu troksni daudzdzīvokļu mājā pēc plkst. 23.00, tādēļ katrs gadījums tiek vērtēts individuāli, ņemot vērā trokšņa raksturu, ilgumu un diennakts laiku. Praksē kā pirmais solis bieži vien tiek izteikts brīdinājums.
Pašvaldība. Tās loma galvenokārt ir netieša. Pašvaldības policija ir pašvaldības sastāvdaļa, un pašvaldības var pieņemt saistošus noteikumus par sabiedrisko kārtību, kas dažādās vietās var atšķirties. Strīdus starp privātīpašniekiem pašvaldība nerisina, savukārt troksnis, ko rada komercdarbība vai tehniskās iekārtas, var būt Veselības inspekcijas kompetencē.
Tiesa. Ja problēma saglabājas par spīti visiem citiem centieniem, īpašnieks var vērsties civiltiesā, lai pieprasītu traucējumu novēršanu un, ja kaitējumu iespējams pierādīt arī kompensāciju. Likums paredz arī īpašu tiesisku līdzekli – dzīvokļa piespiedu pārdošanu un tā iemītnieku izlikšanu, taču tas ir piemērojams tikai smagos gadījumos, kas atbilst likumā noteiktajiem kritērijiem, un tiek uzskatīts par galējo līdzekli.
Iedzīvotājiem svarīga ir saprātīga rīcība: vispirms mierīga saruna ar kaimiņu, pēc tam rakstisks ziņojums pārvaldniekam, aprakstot notiekošo un laiku, kad tas notiek, un sazināšanās ar policiju, ja problēma ir nopietna vai atkārtojas. Katrā posmā noderīgi ir fiksēt datumus un laikus, kā arī saglabāt rakstiskas sūdzības.
“Mēs aicinām iedzīvotājus mums rakstīt un sniegt konkrētu informāciju: kas noticis, kad un cik bieži. Konkrēts apraksts ļauj mums ātrāk reaģēt un, ja nepieciešams, palīdz citām iestādēm izvērtēt situāciju,” saka Jelagins.
Remontdarbi bieži vien ir domstarpību cēlonis. Parasti valstī noteiktie trokšņa ierobežojumi neattiecas uz remontdarbiem, kas tiek veikti laikā no plkst. 7.00 līdz 21.00, tādēļ darbi šajā laikā ne vienmēr tiek uzskatīti par pārkāpumu, lai gan mājas iekšējās kārtības noteikumi var būt stingrāki. Tieši tāpēc svarīgi ir par darbiem brīdināt iepriekš – ja kaimiņi zina, kad un cik ilgi tie notiks, pat skaļi remontdarbi parasti tiek uztverti mierīgāk. Tas pats attiecas uz mājdzīvniekiem. Strīds par rejošu suni bieži vien nav saistīts tikai ar troksni, bet gan ar sajūtu, ka otrs cilvēks problēmu nepamana.
“No daudziem ar remontu saistītiem strīdiem varētu izvairīties, vienkārši izvietojot paziņojumu uz kāpņu telpas durvīm, kurā norādīts, kad notiks darbi un ar ko sazināties,” norāda Jelagins.
Pārvaldnieks nevar panākt, lai kaimiņi viens otram iepatiktos, taču skaidri noteikumi, savlaicīga informācija un gatavība risināt sarunas var novērst situāciju, kad neliels aizkaitinājums pāraug ilgstošā konfliktā. Zināšanas par to, kurš par ko atbild, palīdz iedzīvotājiem jau no paša sākuma vērsties pie īstās personas.
