No 30. jūlija daudzdzīvokļu mājas vizuālā apskate jāveic vienu reizi gadā. Līdz šim atsevišķām ēkām tas bija jādara divas reizes gadā. Vienas apskates izmaksas ir 20-60 eiro, tāpēc tipiskā sešdesmit dzīvokļu namā jaunie noteikumi nozīmē vien aptuveni eiro ietaupījumu uz dzīvokli.
“Civinity” aicina dzīvokļu īpašniekus neuztvert samazināto pārbaužu skaitu kā mājas atstāšanu novārtā un norāda uz iespēju pieteikt apsekošanu, kad tā šķiet nepieciešama.
Grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 907 par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi un kārtējo remontu stājās spēkā 30. jūlijā. Tie nosaka vienotu apskašu biežumu mājas elementu, konstrukciju, iekārtu un inženiertīklu vizuālajiem novērtējumiem. Pienākums veikt papildu apskates pēc vētrām, plūdiem, spēcīgiem nokrišņiem un citām dabas stihijām, kā arī pēc avārijām, kas var radīt apdraudējumu, arvien ir saglabāts. Tāpat pārvaldnieks turpinās rūpēties par māju un rūpīgi monitorēt tās vizuālo stāvokli kā līdz šim.
Izmaiņas rosināja Birokrātiskā sloga mazināšanas rīcības grupa, norādot, ka biežākas obligātās apskates prasa ievērojamus finanšu resursus, kas mazina iespējas veikt ēkai nepieciešamos uzlabojumus. Ekonomikas ministrija skaidro, ka vizuālajā apskatē konstatējami tikai redzamie bojājumi un atkārtota apskate situāciju neuzlabo, ja nepieciešamība pēc remonta jau ir zināma.
Lielākā daļa Latvijas daudzdzīvokļu māju celtas pirms 1990. gada, un padomju laika sērijveida ēku standarta kalpošanas laiks ir 50-70 gadi. Daļai māju šis periods jau ir pagājis, taču tas nenozīmē, ka tās ir sliktā tehniskā stāvoklī. Laikus remontējot, māja kalpos vēl gadu desmitiem, tomēr vienlaikus tas nozīmē, ka informācijas vērtība par konkrētas ēkas faktisko stāvokli šobrīd ir augstākā visā tās mūžā.
“Ēkas nolietojums nenotiek vienmērīgi, un tas gandrīz nekad nesākas tā, kā īpašnieki iedomājas. Deviņos gadījumos no desmit sākums ir ūdens: aizsērējusi notekcaurule, plaisa paneļu šuvē vai mitrs siltinājums bēniņos. Ziemā ūdens sasalst, plaisa paplašinās, un pēc neilga laika tas, kas sākās kā vienkāršs remonts, pārvēršas nesošās konstrukcijas remontā. Izmaksas neaug pamazām – tās uzšaujas,” skaidro Tadas Matjošaitis, “Civinity” valdes loceklis.
Tāpat “Civinity” iesaka dzīvokļu īpašniekiem pieprasīt savam pārvaldniekam mājas apsekošanas reģistrācijas žurnālu un pēdējo apskašu ierakstus, jo pārbaudes nav atceltas – mainījies vien to biežums. Svarīgi arī Būvniecības informācijas sistēmā pārbaudīt, vai mājai ir periodiskās tehniskās apsekošanas atzinums. Latvijā ir ap 38 tūkstošiem daudzdzīvokļu māju, un prasības visām ir vienādas.
Tāpat Tadas Matjošaitis aicina dzīvokļu īpašniekus sekot līdzi tam, kur tiks novirzīts ietaupījums, kas radīsies no retākas mājas apsekošanas. Normatīvie akti negarantē, ka retāku apskašu dēļ ietaupītie līdzekļi nonāks mājas uzkrājuma fondā – par to būs jālemj dzīvokļu īpašnieku kopībai.
Daži desmiti eiro gadā, kas izšķīst ikdienas izdevumos, mājai nedod neko. Tie paši desmiti eiro, uzkrāti dažu gadu laikā, jau ir summa, ar kuru var sākt darbu, nevis gaidīt, kamēr rīkoties liek avārija.
