Pēc alkohola tirdzniecības laika saīsināšanas Latvijā novērojams mērens alkoholisko dzērienu realizācijas kritums, tomēr mazumtirdzniecībā aizvien skaidrāk iezīmējas vēl kāda tendence – jaunais regulējums nevienlīdzīgi ietekmē dažādu formātu veikalus. Lielākie zaudētāji bieži vien ir nelielie piemājas veikali, kas atrodas pircēja ikdienas maršruta galapunktā, novērots tīklā “LaTS”.
“Cilvēki, baidoties nepaspēt iegādāties alkoholu līdz plkst. 20.00, pirkumu izdara agrāk – pa ceļam uz mājām lielākā tirdzniecības vietā vai degvielas uzpildes stacijas tuvumā, un līdz vietējam veikalam šis pirkums vairs nenonāk,” izteicies SIA “Latvijas Tirgotāju savienība” (“LaTS”) valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis.
R. Okmanis norāda, ka jaunā kārtība ir mainījusi ne tik daudz alkohola patēriņu, cik pircēju iepirkšanās paradumus. “Redzam, ka alkohola tirdzniecības apjomi ir samazinājušies, taču būtiskākā izmaiņa ir pircēju uzvedībā. Cilvēki alkoholu iegādājas agrāk, vēl pirms dodas mājās, jo nevēlas riskēt, ka vietējais veikals vairs nedrīkstēs to pārdot. Rezultātā visvairāk cieš tieši mazie veikali, kas atrodas pircēja maršruta galapunktā.”
Pēc viņa teiktā, cilvēku iepirkšanās paradumi pēdējo gadu laikā kopumā kļuvuši daudz pārdomātāki. Pircēji biežāk plāno savus pirkumus iepriekš, retāk dodas uz veikalu spontāni un rūpīgāk izvērtē savus tēriņus. Tāpēc alkohola iegāde arvien biežāk ir daļa no iepriekš saplānota iepirkšanās groza, nevis impulsīvs pirkums vakara stundās, un to vēl vairāk ietekmē alkohola tirdzniecības laika ierobežojumi.
Veselības ministrija uzskata, ka pirmās tendences ir pozitīvas, tomēr vienlaikus atzīst, ka regulējuma efektivitāti būs iespējams objektīvi novērtēt tikai pēc ilgāka laika perioda. Alkohola patēriņu ietekmē ne tikai pieejamības ierobežojumi, bet arī iedzīvotāju pirktspēja, ekonomiskā situācija un sabiedrības paradumu maiņa.
Līdzīgu viedokli pauž arī Raimonds Okmanis, uzsverot, ka statistiku nevajadzētu interpretēt pārāk vienkāršoti. “Mazajiem veikaliem svarīga ir kopējā pircēju plūsma un visa pirkuma groza vērtība. Alkohols bieži tiek iegādāts kopā ar pārtiku, uzkodām vai citām ikdienas precēm, tādēļ jebkuras izmaiņas šajā segmentā ietekmē arī citu preču pārdošanu. Mūsu novērojumi liecina, ka cilvēki nav atteikušies no iepirkšanās – viņi vienkārši pielāgojušies jaunajiem noteikumiem,” rezumē R. Okmanis.
Arī alkohola ražotāju un tirgotāju organizācijas norāda, ka patēriņa samazināšanās vērojama jau vairākus gadus un tā ir raksturīga ne tikai Latvijai, bet arī citām Eiropas valstīm. Tādēļ pašreizējos rezultātus nevar automātiski attiecināt tikai uz tirdzniecības laika ierobežojumiem.
“LaTS” ieskatā objektīvāku priekšstatu par jaunā regulējuma ietekmi būs iespējams iegūt tikai pēc ilgāka novērojumu perioda. Tikai analizējot vairāku gadu pārdošanas datus un salīdzinot tos ar ekonomiskajiem rādītājiem, varēs spriest, vai saīsinātais alkohola tirdzniecības laiks patiešām ir būtiski samazinājis patēriņu vai galvenokārt mainījis pircēju iepirkšanās paradumus. Mazumtirdzniecībā būtiski ir vērtēt ne tikai viena produkta pārdošanas apjomus, bet arī kopējo pirkumu groza struktūru un klientu uzvedības izmaiņas ilgtermiņā.
Valsts ieņēmumu dienesta dati rāda, ka 2026. gada pirmajā ceturksnī patēriņam Latvijā nodoto alkoholisko dzērienu apjoms bija par 4,8% mazāks nekā attiecīgajā periodā pirms gada. Vislielākais samazinājums reģistrēts alkoholiskajiem kokteiļiem un vīnam, savukārt stipro alkoholisko dzērienu segmentā atsevišķās produktu grupās pat vērojams neliels pieaugums. Tas liecina, ka patērētāju paradumi mainās nevienmērīgi un dažādos segmentos atšķirīgi.
SIA “LaTS” dibināta 2007. gadā ar mērķi apvienot mazos un vidējos Latvijas pārtikas mazumtirgotājus, samazināt izmaksas un uzlabot konkurētspēju. Šobrīd tīkls apvieno aptuveni 270 uzņēmumus, un tam ir vairāk nekā 700 fiziskās tirdzniecības vietas visā Latvijā.
