Pētījums atklāj, ka cilvēki piedzīvo kritisko posmu divos noteiktos dzīves gados – noskaidro kad jābūt uzmanīgam

Vai tev kādreiz ir bijusi sajūta, ka pamostoties vienā rītā, šķiet – ka kaut kas ir savādāk? It kā tavs prāts un ķermenis pēkšņi būtu kļuvuši vecāki un pēc tam viss atgriežas savās vietās

Izrādās, šai sajūtai var būt reāls pamats. Jauni zinātniski pētījumi liecina, ka novecošanās process nenotiek vienmērīgi. Patiesībā ir divi pārsteidzoši dzīves posmi – ap 44 un vēlreiz ap 60 gadu vecumu –, kad kāds šķietami nospiež iekšējo “paātrinājuma pogu”. Šis atklājums apgāž ierasto priekšstatu par lēnu un vienmērīgu novecošanu, piedāvājot jaunu skatījumu uz cilvēka līkločiem.

Molekulāro izmaiņu izsekošana atklāj paātrinātu novecošanos 44 un 60 gadu vecumā

Stenfordas Universitātes pētnieki uzņēmušies izaicinājumu atklāt, kā mēs maināmies molekulārā līmenī, mums novecojot. Gadu gaitā viņi rūpīgi vāca informāciju no 108 pieaugušajiem, kuri sniedza atbildes gandrīz katru nedēļu pāris mēnešu laikā. Viena cilvēka ieguldījums vien deva simtiem informācijas, kopējam datu apjomam sasniedzot satriecošus 246 miljardus mērījumu punktu.

Pētnieki pievērsās svarīgiem rādītājiem. Vairāk nekā 81% no visiem šiem mērījumiem parādīja izteiktas izmaiņas divos galvenajos dzīves posmos – vidējos 40. gados un agros 60. gados. Ap 44 gadu vecumu visizteiktākās bija izmaiņas, kas saistītas apmaiņu. Šīs izmaiņas bija saistītas arī ar dažādiem riskiem, kā arī pazīmēm, kas liecina par straujām izmaiņām.

Sasniedzot 60 gadu vecumu, galvenā uzmanība pievēršas tam, kā mēs apstrādājam enerģiju un reaģējam zemākā līmenī, vienlaikus turpinoties pārmaiņām. Šie divi pēkšņie “novecošanās lēcieni” liek domāt, ka mūsu esamībā pastāv apslēpti pavērsiena punkti, kas var izskaidrot, kāpēc dažas problēmas dažkārt parādās pēkšņi, nevis pakāpeniski.

Vidējais vecums – kad tas īsti ir

Daudzi varētu uzreiz pieņemt, ka pirmais “lēciens” ir tieši saistīts ar sieviešu funkcijas pazušanu, jo šis dzīves posms sievietēm bieži sākas ap vidējiem 40 gadiem. Tomēr pētnieki atklāja, ka šīs pārmaiņas piedzīvo arī vīrieši, kas norāda uz plašāku, kopīgu cēloni.

Kā norādīja vadošais zinātnieks Šjaotao Šens (Xiaotao Shen):
“Lai arī šis posms sievietēm var būt ar lielu nozīmi, tas nav viss stāsts. Gan vīrieši, gan sievietes piedzīvo krasas izmaiņas ap 40 gadu vidu, kas liek domāt, ka šeit darbojas vēl citi būtiski faktori.” Šī atziņa padara pētījumu īpaši aizraujošu, jo liek pārdomāt, kā šīs pārejas ietekmē dzīvi visiem – ne tikai sievietēm. Risinot šos faktorus mērķtiecīgi, varētu pavērties iespējas vieglākai novecošanai visiem pieaugušajiem, kas sasniedz šo svarīgo dzīves posmu.

Kāpēc šī jaunā izpratne par novecošanu ir svarīga

Atklājums, ka mēs piedzīvojam šādus pagrieziena punktus, var izskaidrot, kāpēc, piemēram, dažu problēmu risks dažkārt pieaug pēkšņi, nevis pakāpeniski. Izprotot, kad un kā šīs pārmaiņas notiek, varētu izstrādāt precīzākus plānus, balstoties uz reālām pārmaiņām.

Personīgā piezīme – es atceros, kad man palika 45, pēkšņi pamanīju, ka manas enerģijas rezerves vairs nav tādas kā agrāk. Šis pētījums izgaismo, kāpēc tas, iespējams, nav tikai nejaušība – tā var būt dabiska, bet strauja pārmaiņa. Domājot par šiem diviem kritiskajiem posmiem, rodas jautājums: kā mēs varam sevi labāk sagatavot gan emocionāli, gan fiziski šīm pārejām?

Lasi vēl: Friziere Santa Īrijā strādā jau vairākus gadus, viņa ir viena no 150 tūkstošiem latviešu, kas izbraukuši, bet vai atgriezīsies…

Pētījuma ierobežojumi un turpmākā virzība

Pētījuma autori norāda uz ierobežojumiem: dalībnieku vecums bija no 25 līdz 70 gadiem, un kopējais informācijas devēju skaits bija salīdzinoši neliels. Turpmākie pētījumi ar plašāku dalībnieku loku un dažādiem vecumiem būs būtiski, lai vēl dziļāk izpētītu šos lēcienus un noskaidrotu, kā dzīvesveids un vide tos var ietekmēt.

Lasi vēl: Mana vīra Jāņa mamma bieži brauca pie mums ciemos, lai tikai paēstu un pamācītu mani kā dzīvot, bet reiz man pietika

Kāds ir dalījies savā pieredzē: ” Esmu sieviete, kurai tuvojas 60 gadu vecums. Pēdējā gada laikā esmu novērojusi, ka pēkšņi kaut kas ir mainījies enerģijā.  Es pamanīju, ka braukt ar velosipēdu vairs vienkārši negribās. Nu kā tā var būt – tu piecelies vienā dienā un saproti – vairs negribu braukt?! Ejot esmu ievērojusi, ka dažkārt nedaudz novirzos no ceļa, jo aizmirstu uz kurieni gāju. Citādi jūtos labi. Esmu laimīga un priecājos par dzīvi.”

Ko tu domā par novecošanos, ko raksturo pēkšņas izmaiņas, nevis lēna lejupslīde? Vai esi pats piedzīvojis šos pēkšņos veselības vai enerģijas “lēkšanas” brīžus? Dalies savās pārdomās un pieredzē zemāk – tavs stāsts var palīdzēt citiem justies mazāk vieniem šo dabisko dzīves posmu laikā. Un droši padalies ar šo rakstu ar draugiem un ģimeni – novecošana ir ceļojums, kuru mēs visi kopā piedzīvojam, un labāka izpratne par to var būtiski mainīt mūsu dzīves kvalitāti.