Daudzi autovadītāji ne visai labi izturas pret kravas automašīnām uz ceļa. Un tas ir saprotams – kravas automašīnas brauc ievērojami lēnāk nekā vieglie auto, turklāt to apdzīšana ir sarežģītāka to izmēra dēļ
Tāpēc bieži rodas situācijas, kad uz divu joslu ceļa nākas ilgi braukt aiz kravas auto, bez iespējas to apdzīt. Protams, tas nepatīk citiem autovadītājiem. Taču visnepatīkamāk ir tad, kad ceļā dodas vesela kolonna ar fūrēm, un šo kolonnā kravas automašīnu vadītāji neievēro distanci viens no otra. Proti, viņi brauc cieši viens aiz otra, kas ļoti traucē vieglajām automašīnām veikt apdzīšanu. Šāda kravas automašīnu vadītāju rīcība ļoti kaitina vieglo automobiļu vadītājus. Bet vai jūs zināt, kāpēc viņi tā rīkojas? Tam ir savi iemesli!
Nesen sarunājos ar kādu paziņu, kurš ir tālbraucējs. Saruna aizvirzījās uz ceļu satiksmi, un es uzdevu viņam vairākus jautājumus, kas mani interesēja. Starp citu, ja jūs domājat, ka tālbraucēji bieži traucē jums uz ceļa, jāteic, ka arī kravas auto vadītāji bieži vien izsakās ļoti nelabvēlīgi par vieglo automašīnu vadītājiem. Tie nereti paši neapzināti rada ļoti bīstamas un nepatīkamas situācijas tālbraucējiem.
Tātad, kāpēc kravas automašīnas brauc cieši vienā kolonnā? Iemeslu ir vairāki. Viens no tiem – degvielas ekonomija. Proti, pirmā fūre sastop galveno vēja pretestību un, tā teikt, to pāršķeļ. Aiz tās veidojas sava veida gaisa kabata, kurā aerodinamiskā pretestība samazinās. Tas nozīmē, ka dzinējs darbojas ar mazāku piepūli un attiecīgi patērē mazāk degvielas.
Domājat, ka starpība nav būtiska? Patiesībā degvielas patēriņš šādā veidā var samazināties par 5–10%. Ņemot vērā, ka fūres degvielas patēriņš ir daudz lielāks nekā vieglajām automašīnām un tās katru dienu nobrauc lielus attālumus, tas var nest būtisku ietaupījumu. Daži šoferi agrāk pat pārdeva ietaupīto degvielu un naudu paturēja sev. Tiesa, šodien tas jau ir sarežģītāk, jo ir daudz uzraudzības sistēmu, kas kontrolē degvielas patēriņu un noplūdi, tāpēc daudzi šoferi ar to vairs nenodarbojas.
Starp citu, man kļuva interesanti – kad fūres brauc tik ciešā kolonnā, automašīnas, kas brauc aizmugurē, gandrīz neko neredz, kas notiek tālāk uz ceļa. Sajūta, ka priekšā ir kāda siena, un šāda minimāla redzamība nav patīkama, it īpaši ņemot vērā, ka fūre nevar strauji apstāties. Izrādās, bieži vien šoferi uztur savstarpēju saziņu pa rāciju, un priekšā braucošā fūre brīdina pārējos par neparedzētām situācijām. Bet arī tas nenotiek vienmēr.
Protams, daudziem šoferiem braukt tik cieši vienam pie otra ir neērti, un viņi to dara nevis degvielas taupīšanas dēļ, bet piespiedu kārtā. Viņi paši vēlas veikt apdzīšanu. Taču, tā kā viņiem tas aizņem vairāk laika, bieži vien viņi vienkārši nepaspēj apdzīt, jo vieglās automašīnas visus manevrus veic daudz ātrāk. Starp fūrēm iebrauc vairākas vieglās automašīnas. Bieži tās apdzen “vilcieniņā”. Attiecīgi fūre vēl atrodas aizmugurē, kad vieglā automašīna jau izbrauc pretējā joslā, un fūrei vairs nav iespējas to darīt, jo tas nozīmētu izgriezties priekšā vieglajam auto un apdraudēt to.
Tāpēc fūres ir spiestas samazināt distanci, lai vieglo automašīnu vadītāji redzētu – nav iespējams apdzīt vienu pa vienai, ir jāapdzen visa kolonna uzreiz, kas ir grūti. Arī viņi paši ir spiesti meklēt ļoti garus apdzīšanas posmus un gaidīt. Šajā laikā fūres var izmantot iespēju apdzīt viena otru. Turklāt bieži viņiem ir informācija par situāciju tālāk uz ceļa, ko viņi saņem pa rāciju.
Tātad viņi patiesībā nevēlas traucēt vieglajām automašīnām, bet pretējā gadījumā viņiem pašiem ir ļoti grūti veikt apdzīšanu, un šāda rīcība ir piespiedu. Lai gan, pirmkārt, tas ir pretrunā ar noteikumiem, kas nosaka, ka jāievēro distance. Un, otrkārt, distances neievērošana patiešām ir bīstama. Turklāt redzamība ir minimāla. Tāpēc arī paši šoferi bieži vien nav apmierināti ar šādu situāciju. Bet panākt vienošanos, lai vieglās automašīnas viņus palaistu, viņi vienkārši nevar.
Daudzi autovadītāji sašutumā jautā – kāpēc fūre apdzen citu fūri, ja pēc tam brauc tikai par dažiem kilometriem stundā ātrāk? Vai tad nevarētu vienkārši braukt lēnāk?
Šeit jāsaprot, ka laiks ir nauda. Pat ja pēc apdzīšanas fūre brauc tikai par 5 km/h ātrāk, 10 stundu laikā tā nobrauks par 50 kilometriem vairāk. Ja mēs paši gadā nobraucam ap 20 000 kilometru, tad tāda atšķirība šķiet nebūtiska. Taču fūres vadītājam, kurš nobrauc daudzkārt vairāk, tas jau ir būtisks ietaupījums. Turklāt viņiem ir savi kravu piegādes termiņi. Un, ja viņi viens otru neapdzīs, pastāvīgi veidosies garas kolonnas. Bet, ja tu ar fūri atrodies kolonnas vidū, tad izkļūt uz priekšu jau ir ļoti grūti – nāksies ilgi braukt lēnāk, nekā būtu iespējams.
Lasi vēl: Karalis Čārlzs III dod pēdējos norādījumus, bet Viljams raizējas par nopietnu Kamillas problēmu
Tātad, jā – pārvietoties ciešā kolonnā, neievērojot distanci, un traucēt citiem auto apdzīšanu ir aizliegts, tas ir pārkāpums. Bet bieži vien tas notiek piespiedu kārtā, tāpēc nevajadzētu domāt sliktu par tālbraucējiem – viņiem ir sarežģīts un atbildīgs darbs.
Labāk padomājiet par to, ka, lai pilnībā apturētu piekrautu fūri, kas brauc ar ātrumu 80 km/h, nepieciešami apmēram 500 metri. Lai to patiesi saprastu un izjustu, vajadzētu pašiem mēģināt apstāties ar fūri. Turklāt jāsaprot, ka strauji bremzēt ar piekrautu fūri ir ļoti bīstami – krava inerces dēļ var vienkārši sadragāt kabīni!
Un vieglo automašīnu vadītāji nereti fūrēm “nogriež ceļu”, cerot, ka tās piebremzēs. Bet vadītājs var vienkārši neriskēt un nespiedīs bremzes no visa spēka. Jo, ja viņš jūs aizķers, viņš to gandrīz nejutīs, bet kas paliks pāri no vieglās automašīnas? Un arī redzamība – jā, fūres vadītājs sēž augstu un redz tālu. Taču ap viņu ir daudz aklo zonu. Tas ir svarīgi atcerēties un būt īpaši piesardzīgiem – jūs vienkārši var nepamanīt.
[…] Kravas automašīnas vadītājs paskaidroja, kāpēc viņš brauc ar minimālu distanci un traucē a… […]