Ilgu laiku nevarējām saprast kur vasarnīcā pazūd ūdens no mūsu paštaisītās dušas, līdz uzlikām kameras

Dzīve laukos vienmēr šķitusi kā mierpilna idille – svaigs gaiss, putnu dziesmas un sava zeme zem kājām, bet ne vienmēr viss ir tik gludi

Tieši tāpēc mēs ar vīru pirms pāris gadiem iegādājāmies nelielu vasarnīcu, kur varētu izrauties no pilsētas steigas un atpūsties nedēļas nogalēs. Mums ir neliela lauku māja – nekas īpašs, seši simti kvadrātmetru pagalma, veca mājiņa, bet mēs tajā veicām remontu, un tagad tā ir ideāla brīvdienām. Mēs braucam turp no pavasara līdz rudenim un tikai brīvdienās, lai atpūstos no pilsētas, ceptu šašliku un parakātos dobēs.

Šogad nolēmām beidzot izveidot sev normālu vasaras dušu. Līdz šim iztikām ar bļodām un kausiem. Bet tagad jau gribējās ērtības. Vīrs samontēja karkasu, piestiprināja durvis, uzstādījām mucu, pievienojām šļūteni – viss sanāca ideāli.

Jau pirmajā piektdienā atbraucām – karstums, ceļa putekļi – skrējām mazgāties dušā, ar baudu. Mucu gandrīz pilnu atstājām rītam. Bet no rīta – ūdens gandrīz nav. Padomājām – nu labi, varbūt šļūtene tecējusi, vai arī mēs ne līdz galam piepildījām?

Taču nākamajā nedēļā viss atkārtojās. Atbraucam piektdien – muca atkal gandrīz tukša, lai gan precīzi atceramies, ka piepildījām to līdz pašai augšai. Pirms aizbraukšanas sākām aizdomāties, ka kaut kur ir noplūde. Pārbaudījām visu – arī dibenu, krānu un savienojumus – viss sauss. Pat aizslēdzām krānu ar atslēgu – ūdens tik un tā nav.

Kartupeļi zied, augšanas pēdējais posms ir klāt – kā rūpēties, lai bumbuļi izaugtu lieli

Kādā brīdī pat pajokoju: “Paklau, varbūt kāds slepus izmanto mūsu dušu?” Smiekli smiekliem, bet nolēmām piesardzības pēc uzstādīt veco video aukles kameru ar akumulatoru – atstājām to pie dušas, vērstu pret ieeju.

Kad pēc nedēļas atbraucām un apskatījām ierakstu – vienkārši apjukām. Katru otrdienas rītu un piektdienas pēcpusdienu mūsu kaimiņš, onkulis Valērijs, kurš dzīvo lauku mājā visu gadu, izlien caur caurumu sētā, ieiet mūsu teritorijā, iet dušā ar dvieli un dzied dziesmas kā karalis.

Kā jūsu dzimšanas datums ietekmē jūsu mīlestības likteni

Kā pasargāt zemenes, ķiršus un citas ogas no putniem – tie lidos ar līkumu jūsu pagalmam

Lasi vēl: Kur pazuda vasara un ko sagaidīt turpmāk, atbild meteoroloģe

Pēc visa tā viņš, dvielī, dodas mājās, atgriežas ar kafijas krūzi, apsēžas mūsu lapenē, dzer kafiju un bauda dzīvi. Kad mēs viņam tieši pajautājām, viņš pat nesamulsis atbildēja: “Ko jūs, bērni, es taču jums netraucēju. Jums mīksts ūdens – sajaukts ar lietus ūdeni. Manā akā – kā no radiatora!”

Mēs ar viņu mēģinājām pieklājīgi parunāt, izskaidrot, ka šāda uzvedība mums nepatīk. Mēs negribam, lai kāds mūsu prombūtnē mūsu teritorijā lieto dušu. Tāpat viņu brīdinājām, ka uzstādītas novērošanas kameras, tāpēc viss būs redzams, ja viņš atkal izdomās nākt pie mums. Un tāpat uzlikām slēdzeni.

Tā nu beidzot arī mūsu vasaras duša tika “atklāta” pilnībā – ar nelielu detektīvstāsta pieskaņu. Tagad gan ūdens paliek tur, kur tam jābūt, un arī kaimiņš sapratis robežas.