Kāpēc gurķi dzeltē un neražo – iemesli un veidi, kā atrisināt problēmu

Gurķi jūnija beigās gandrīz visiem dārzkopjiem aktīvi pāriet augļu veidošanās fāzē. Šajā periodā vissvarīgākais ir nepieļaut dažas kļūdas

Viena no tām ir gurķu augšanas apstāšanās, kā arī augļu aizmetņu veidošanās pārtraukšanu un, jo īpaši, to dzeltēšanu un nobiršanu. Aizmetņu nobiršana gurķiem ir bieža problēma, īpaši nepieredzējušiem dārzkopjiem. Ja sīkie auglīši dzeltē un nobirst, to var izraisīt kopšanas kļūdas, kaites vai barības vielu trūkums. Apskatīsim galvenos iemeslus un to novēršanas metodes. Galvenie iemesli gurķu aizmetņu nokalšanai.

1. Dažas kopšanas kļūdas

Gurķi ļoti slikti panes sakņu sistēmas bojājumus. Pirms stādīšanas, kamēr gurķi vēl aug traukos, tos nepieciešams ļoti labi un bagātīgi aplaistīt, lai nodrošinātu labu saķeri starp augsni un saknēm, lai augsne nesaruktu, lai gurķus varētu izņemt no trauka kopā ar zemes piku, iestādīt pastāvīgā vietā, apliet – un tad gurķi ātri ieaugs.

Kad augsne ir izžuvusi un saknes pielipušas pie trauka sieniņām, daži dārzkopji bez pārdomām izrauj stādus, atraujot saknes no trauka. Tas nopietni bojā sakņu sistēmu un noved pie augšanas aizkavēšanās un ilgstošas pielāgošanās. Šajā gadījumā gurķis noteikti nometīs pirmos aizmetņus. Papildus iepriekšminētajam jāpievērš uzmanība arī augsnes kvalitātei. Gurķi dod priekšroku irdenai, auglīgai augsnei, kas bagāta ar organiskām vielām. Tāpat svarīgi sekot līdzi augsnes skābumam – optimālais pH līmenis gurķiem ir robežās no 6,0 līdz 6,5.

2. Barības vielu trūkums

Gurķu aizmetņi var nobirt barības vielu deficīta dēļ. To visvieglāk noteikt pēc lapu izskata. Normāli attīstīts gurķītis veido biezu, spēcīgu galotni, kurā redzami mazi aizmetņi, ziedi, ūsas un lapiņas. Tā ir samtaina un resna. Ja galotne sāk kļūt tievāka, tas liecina par slāpekļa trūkumu. Tāpat slāpekļa trūkuma gadījumā lapas dzeltē, bet paši aizmetņi kļūst vērsti uz leju. Tomēr arī slāpekļa pārpalikums ir kaitīgs – augi aktīvi veido zaļo masu, bet kavē aizmetņu veidošanos.

Kālija trūkuma gadījumā lapu malās parādās dzeltena apmale, kas atgādina apdegumu. Magnija trūkuma gadījumā vispirms dzeltē apakšējās un vidējās lapas, bet to dzīslas paliek zaļas. Līdzīgi notiek arī ar dzelzs trūkumu, tikai šeit cieš augšējās lapas. Dažādas lapu deformācijas, to izžūšana liecina par kalcija trūkumu.

Šie, protams, nav visi iespējamie trūkumi, bet tikai biežākie, ar kuriem sastopas gurķi. Šī problēma tiek risināta diezgan vienkārši – ar mēslošanu. To var veikt gan mērķtiecīgi, kompensējot konkrētā elementa trūkumu, gan kompleksi – pilnībā nodrošinot gurķu barības vielu vajadzības. Ļoti labi iedarbojas mēslojumi ar aminoskābēm, kas mazina stresu un palīdz augiem ātrāk atjaunoties.

Mēslošanu veic reizi nedēļā, piemēram, izmantojot vistas mēslu šķīdumu. Uz 10 litriem ūdens izšķīdina nedaudz mazāk par pusi no 0,5 litru burkas ar mēslu. Vienam augam – viena 0,5 litru burciņa šķīduma. Līdzīgi gatavo arī kūtsmēslu šķīdumu. Šajos mēslojumos ir paaugstināts slāpekļa saturs, kas ir ideāli gurķiem, pipariem un kāpostiem. Tomātiem, kas jau ir augļu veidošanās fāzē, šāda veida mēslošana nav piemērota, jo tiem nepieciešams mazāk slāpekļa un vairāk kālija. Ja tomāti jau nogatavina augļus, kūtsmēslu vai vistas mēslu izmantošana nav ieteicama.

Svarīgi atcerēties, ka pat ar organiskajiem mēslojumiem nevajadzētu pārspīlēt. Mēslojumi ir efektīvi tikai tad, ja ir labi augu kopšanas apstākļi. Daudzi dārzkopji kļūdaini uzskata, ka organiskie mēslojumi – kūtsmēsli, vistas mēsli u.c. – ir pilnībā droši gurķiem un nenoved pie nitrātu uzkrāšanās. Patiesībā tas nav taisnība. Tieši minerālmēslojumi ar kontrolētu sastāvu nodrošina, ka nitrāti neuzkrājas.

3. Dabīga aizmetņu dzeltēšana

Gurķiem, tāpat kā jebkuram augam, pastāv sava veida pašregulācija, kas ļauj augam novirzīt resursus to augļu attīstībai, kurus pats augs uzskata par daudz sološākiem. Tādējādi daļa aizmetņu var dzeltēt dabīgu iemeslu dēļ. Ja dzeltē tikai daļa aizmetņu (apmēram 3-5%), uztraukties nav nepieciešams – tas ir normāls process gandrīz jebkuram augam.

4. Temperatūras svārstības (aukstums vai karstums)

Temperatūras svārstības ir ļoti biežs aizmetņu dzeltēšanas un nobiršanas iemesls. Dienā siltumnīcā var būt līdz +45 °C, bet naktī jau +18 °C. Šādas svārstības rada stresu, kas noved pie aizmetņu nomešanas. Tāpēc nepieciešams vēdināt siltumnīcu un, ja nepieciešams, noēnot to, lai temperatūra turētos ap +23…27 °C.

Atklātā laukā situācija ir nedaudz atšķirīga. Šeit augi var ciest no pārāk zemām temperatūrām, īpaši naktīs. Pie +16 °C un zemāk siltumu mīlošie gurķi vienkārši pārtrauc augšanu, un aizmetņi dzeltē. Tāpēc aukstā laikā stādījumus obligāti jānosedz ar agro tīklu. Un, protams, jāņem vērā arī barības vielu trūkums augsnē. Kopējās pazīmes:

-Aizmetņi dzeltē lielā daudzumā, īpaši naktīs.

-Lapas var vīst vai pārklāties ar plankumiem.

Risinājums: Pie aukstuma (zem +15 °C) segt augus ar agro tīklu.

Karstumā (virs +32 °C) noēnot, laistīt no rīta un vakarā.

5. Nepiemērots mitruma līmenis

Ja mitrums ir zems, uz gurķiem var parādīties tīklērce, bet, ja pārāk augsts – attīstās baktēriju un sēņu slimības. Tas viss veicina aizmetņu dzeltēšanu. Tāpēc jāuztur mitruma līmenis ap 70-80%. Ja gurķi aug siltumnīcā, karstā laikā iekšā jānovieto pāris spaiņu ar ūdeni vai periodiski jālaista celiņi.

6. Nepareizs laistīšanas režīms

Vēl viens biežs aizmetņu nomešanas iemesls – nepareiza laistīšana. Gurķi ir ļoti mitrumprasīgi, un, ja tiem trūkst ūdens, tie to uztver kā brīdinājumu un sāk nomest aizmetņus. Nedrīkst ļaut augsnei izžūt. Ideālā gadījumā augsnei vienmēr jābūt mitrai 10–15 cm dziļumā. Taču arī pārlaistīt nevajag – lieks mitrums ir tikpat kaitīgs. Kopējās pazīmes: aizmetņi vīst, lapu malas dzeltē.

Risinājums: laistīt ar siltu ūdeni (+20…+25 °C), karstumā – katru dienu, vēsā laikā – ik pēc 2-3 dienām.

Mulčēt augsni (ar salmiem, kūdru).

7. Pārmērīga stādījumu biezība

Lai augus būtu vieglāk kopt, optimāli ir veidot dobes ar platumu 70–75 cm. Attālumam starp gurķu stādījumu centriem jābūt ap 60–70 cm. Nedrīkst stādīt gurķus pārāk tuvu citam citam – tas apgrūtinās stādījumu vēdināšanu, pasliktinās apgaismojumu un palielinās problēmu risku, kā rezultātā aizmetņi nobirs. Gurķu stādus pamatvietā vēlams izstādīt agrās rīta stundās, kamēr gaiss vēl nav uzkarsis.

Kopējās pazīmes:

-Lapas ir pārāk biezi saaugušas, aizmetņi neveidojas.

-Slikta gaisa cirkulācija, palielināts sēnīšu slimību risks.

Risinājums:

-Retināt augus, atstājot 3–4 stublājus uz 1 m².

-Noņemt liekos dzinumus un vecās lapas.

Lasi vēl: Vai vecākiem gados būtu jāprasa vai jāņem nauda no saviem bērniem

8. Nepietiekama appute (bišu apputes šķirnēm)

Kopējās pazīmes:

-Dzeltē un izkalst tikai neaizputinātie aizmetņi.

Risinājums:

-Piesaistīt bites, stādot tuvumā aromātiskus garšaugus un ziedus, apsmidzināt stādījumus ar atšķaidītu medu.

-Veikt manuālu apputi ar otiņu.

-Izvēlēties partenokarpiskas šķirnes.

Lai visiem lieliska raža! Jauku dienu!