Ir pienācis rudens, laiks omulīgiem stāstiem. Un mēs nolēmām sākt ar vēstījumu par tiem, kuri jau kopš seniem laikiem tiek uzskatīti par mājas pavarda sargātājiem. Runa ir par mājas gariņiem!
Cilvēki vienmēr ir ticējuši šo mazo gariņu esamībai: tiem uzticēja ne tikai rūpēties kārtību mājoklī, bet arī aizsargāt to no ļaunajām būtnēm.
Mūsu senči sarunājās ar mājas gariņiem, cienāja ar gardumiem un ņēma līdzi, kad pārvācās uz citu mājvietu. Mūsdienās skeptiķi smejas par neparastiem stāstiem par mājas gariņiem, taču līdz ar to šādu stāstu mazāk nekļūst.
Mitoloģijā mājas gariņš parasti tiek aprakstīts kā matiem noaudzis večuks kažokā, kuram pat kājas klātas ar vilnu. Agrāk viņš dzīvoja aizkrāsnē (tagad, acīmredzot, mitinās aiz plīts).
Mājas gariņš aizsargāja cilvēkus no velniem, vilkačiem un citām ļaunām un bīstamām būtnēm, kas varēja nonākt mājoklī.
Ja mājas iemītnieki strīdējās, mājas gariņa aizsargspējas vājinājās un, gluži otrādi, kad ap viņu valdīja miers un mīlestība, vecītis bija apmierināts un maģiska entuziasma pilns.
Senatnē uzskatīja, ka maģiskas radības mitinās ne tikai dzīvojamā ēkā, bet arī pagalmā, kūtī un pirtī. Atsevišķs stāsts ir par pirts gariņu. Lai to nesadusmotu, cilvēki pirtī atstāja pirtsslotu un ziepes, kas senatnē bija īpaši vērtīga manta. Kāpēc pirts gariņam bija vajadzīgas ziepes, varam tikai minēt.
Kā uzzināt, vai tavā mājoklī mitinās mājas gariņš? Ir četras skaidras pazīmes:
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk
