No aprīļa visos mazajos Latvijas veikalos obligāti jābūt nodrošinātam šim pakalpojumam

VID rīcībā nav precīzas statistikas par to, cik daudz uzņēmumu līdz šim atbilda noteiktajiem kritērijiem. Taču, apspriežot likuma grozījumus, tika prognozēts, ka šādi uzņēmumi veido mazāk nekā vienu procentu no visiem aktīvajiem nodokļu maksātājiem.

No aprīļa pēdējās nedēļas Latvijā ir stājušies spēkā jauni noteikumi, kas attiecas uz mazajiem uzņēmējiem – gadījumos, kad uzņēmuma tirdzniecības vietas gada apgrozījums pārsniedz 50 tūkstošus eiro, klientiem ir jānodrošina iespēja maksāt bezskaidrā naudā.

Lasi arī: Kā audzēt citronkoku telpās, lai visa gada garumā baudītu garšīgus citrusaugļus

Šo noteikumu mērķis ir daļa no Valsts ieņēmumu dienesta stratēģijas, kuras mērķis ir mazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru. Tomēr paša VID pārstāvji atzīst, ka šīm pārmaiņām visticamāk nebūs būtiska ietekme uz uzņēmējdarbības vidi. Kā skaidro VID Nodokļu pārvaldes vadītāja Ilze Jankova, mūsdienās pat daudzi mazie pakalpojumu sniedzēji piedāvā bezskaidras naudas norēķinus.

Svarīgi ir atzīmēt, ka bezskaidra nauda neaprobežojas vien ar karšu maksājumiem – tā ietver arī banku pārskaitījumus un maksājumus pēc rēķina saņemšanas. Tomēr populārākais veids joprojām ir maksājumi ar karti. Banku pārstāvji apliecina, ka šīs izmaiņas tirgū būtiskas korekcijas neradīs.

“Industra Bank” valdes loceklis Jānis Diedišķis uzsver, ka uzņēmējiem jābūt pielāgojamiem, lai nezaudētu klientus – kartes maksājumu pieejamība ir svarīga, jo ne visi nēsā līdzi skaidru naudu. Viņš norāda, ka šādas norēķinu iespējas nodrošināšana ir tikai saprātīgs un uzņēmējam izdevīgs solis.

Vienlaikus…

“BluOr Bank” pārstāve Valda Zute atgādina, ka bezskaidras naudas maksājumi jau kļuvuši par ikdienu – apmēram 80% darījumu Latvijā notiek ar maksājumu kartēm, kas liecina par sabiedrības augsto uzticēšanos šiem risinājumiem un tirgotāju spēju tiem pielāgoties.

Lasi arī: Eksperts skaidro biežākās kļūdas, ko autovadītāji pieļauj pašapkalpošanās automazgātavās “CarWash”.

Tehnoloģiju attīstība ir ievērojami uzlabojusi karšu maksājumu pieejamību – mūsdienās pat mobilās lietotnes var aizstāt tradicionālos POS termināļus. Piemēram, “Latgales šmakovka” īpašnieks Jānis Krivtežs norāda, ka klasiskais terminālis prasa ikmēneša maksu, kamēr lietotņu risinājumos izmaksas tiek piemērotas tikai konkrētam darījumam. Tā kā viņa uzņēmumā tirdzniecības sezona ilgst vien dažus mēnešus, šis modelis ir finansiāli izdevīgāks.

Tomēr pastāv arī dažas grūtības – ne visas bankas piedāvā šādu risinājumu, un arī ierīču tehniskā saderība ne vienmēr ir garantēta, piebilst Krivtežs. Savukārt Aivars Bozovičs, kurš tirgojas Rēzeknes novadā kopš 2016. gada, uzsver, ka klienti pozitīvi reaģē uz iespēju maksāt ar karti. Lai arī sākumā šī iespēja šķita neierasta, šobrīd lielākā daļa pircēju to izmanto, un vienīgās grūtības rodas, ja traucēts interneta savienojums.

Jaunais likuma punkts būtībā ir tikai nākamais posms jau ilgstoši notiekošajā pārejā uz digitālajiem maksājumu risinājumiem – sabiedrība un uzņēmēji turpina soli pa solim pielāgoties modernajām norēķinu formām.