Jūlija burkānu un biešu dobes slēpj nākotnes ražas noslēpumu, kur neuzmanīga laistīšana rada neveiksminiekus, bet kompetenta laistīšana – sulīgus gardumus. Mazākā kļūda ar ūdeni apdraud cietus un saplaisājušus sakņaugus, nevis rada vēlamo saldumu.
Regularitāte ir galvenais jūlija laistīšanas likums šīm kultūrām, pilnībā novēršot ilgus sausuma periodus, ko aizstāj bagātīgi plūdi. Tieši vienmērīga mitruma plūsma uz saknēm ir atslēga uz gludu mizu un cukuru uzkrāšanos tajās.
Virspusēja augsnes samitrināšana tikai maldina augus, piespiežot saknes stiepties uz augšu, nevis padziļināties. Reālam mitrumam vajadzētu sasniegt visu sakņaugu zonu, kas parasti prasa vismaz 15-20 litrus ūdens uz dobes kvadrātmetru.
Augsnes mulčēšana pēc laistīšanas ar plānu nopļautas zāles vai komposta kārtu ir gudrs solis, lai saglabātu vērtīgo mitrumu. Šī vienkāršā metode ievērojami samazina iztvaikošanu un palīdz uzturēt stabilu augsnes mitrumu starp laistīšanas reizēm.
Mitruma trūkuma pazīmes ir novītušas, nokarenas galotņu lapas, kas signalizē par sakņaugu stresu. Pamanot šādus simptomus, nepieciešams veikt plānotu laistīšanu, negaidot, kamēr zeme pilnībā izžūst.
Labākais laiks laistīšanas procedūrām ir agrs rīts, kad mitrumam ir laiks dziļi iesūkties pirms dienas karstuma iestāšanās. Vakara laistīšana ir pieņemama, taču nepieciešama piesardzība, lai neradītu pārmērīgu mitrumu, kas piesaista gliemežus.
Jūlijs ir sakņaugu aktīvās dīgšanas periods, kad laistīšana ir tieši saistīta ar to garšu un izmēru. Ūdens trūkums šajā kritiskajā brīdī strauji palēnina attīstību un sabojā nākotnes ražas kvalitāti.
Asas pārejas no sausuma uz bagātīgu mitrumu ir galvenais burkānu un biešu plaisāšanas iemesls, jo sakņaugiem nav laika pielāgoties. Laistīšanas režīma stabilitāte ir galvenais noteikums mizas integritātes saglabāšanai.
Īpaši karstā un sausā laikā burkānu un biešu laistīšanas biežums jāpalielina, novēršot spēcīgu augsnes virskārtas izžūšanu. Šādos laikapstākļos vēlams laistīt īsi, bet biežāk, nevis reti un bagātīgi.
2–3 nedēļas pirms paredzamās ražas novākšanas sakņaugu laistīšana tiek pakāpeniski samazināta un pēc tam pilnībā pārtraukta.
Šis pasākums veicina labāku nogatavināšanu, cukuru uzkrāšanos un dārzeņu uzglabāšanas laika pagarināšanu.
