Domājot par iespējām aizpildīt iztrūkumu valsts budžetā, uzņēmēju viedoklis sakrīt ar priekšvēlēšanu laikā publiskajā telpā izskanējušajiem politiķu plāniem – vispirms radikāli jāsamazina izdevumi, un tikai pēc tam var runāt par nodokļu paaugstināšanu un citiem ieņēmumu palielināšanas veidiem.
7 no katriem 10 biznesa vadības un grāmatvedības sistēmu izstrādātāja Jumis Pro aptaujātajiem uzņēmumu pārstāvjiem konceptuāli neiebilst pret saprātīgiem grozījumiem nodokļu politikā, taču tie nedrīkst notikt bez tēriņu lietderības izvērtēšanas.
Atbildot uz jautājumu: «Vai Jūs piekristu nodokļu paaugstināšanai valsts budžeta ieņēmumu palielināšanas nolūkā?», tikai 27,8 % respondentu kategoriski un bez kompromisa iespējām noraida šādu ideju. Šī aptaujāto daļa nekādos apstākļos neatbalstītu budžeta problēmu risināšanu uz privātā biznesa rēķina.
Lielākā daļa jeb 61,9% bija pielaidīgāki un neizslēdza iespēju grozīt nodokļu politiku, taču tikai pēc tam kad būs izrevidēti visi valsts pārvaldes tēriņi un pēc izdevumu apcirpšanas budžetā joprojām pietrūks naudas. Vēl 9,1% aptaujāto varētu akceptēt nodokļu sloga paaugstināšanu par dažiem procentiem, taču tikai tad, ja tiktu piedāvāts skaidrs plāns, kā vienlaikus tiek radikāli samazināti izdevumi, un ja politiķi varētu nepārprotami pierādīt, ka šāda pretimnākšana no privātā sektora puses dotu vēlamo rezultātu. Proti, tiktu novērsts un nākotnē nepieļauts budžeta deficīts.
«Diskusijās par valsts budžetu gana bieži tiek piesaukta gan nodokļu palielināšanas, gan izdevumu samazināšanas, tomēr nepelnīti novārtā tiek atstāta cita, mazāk radikāla metode – budžeta ieņēmumu palielināšana, uzņēmumiem paaugstinot darba produktivitāti. Efektīvāks darbs ļauj pārdot vairāk produktu un pakalpojumu, tādējādi palielinot pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumus, kā arī paver iespējas uzņēmuma maksāt lielākas algas darbiniekiem, kas rezultējas papildu miljonos eiro no darbaspēka nodokļa maksājumiem. Visticamāk, šādā veidā neizdosies atrisināt visas ar valsts budžeta deficītu saistītās problēmas, taču produktīvāks darbs var palīdzēt vismaz saglabāt līdzšinējās nodokļu likmes,» nopietni apsvērt darba procesu automatizāciju un digitālo rīku mērķtiecīgu izmantošanu aicina Jumis Pro vadītājs Viesturs Slaidiņš.
Produktivitāte joprojām ir viena no Latvijas tautsaimniecības vājajām vietām. Saskaņā ar Latvijas Universitātes vasarā publiskoto «Ekonomikas barometru», Latvijā produktivitātes līmenis ir tikai 55,8 % no Eiropas vidējā, kas pazemina uzņēmumu konkurētspēju globālā tirgū. Dati arī rāda, ka ar patiesi efektīvu darbu var palepoties pavisam neliela daļa mūsu komersantu. Tas apliecina, ka uz krietni efektīvāku strādāšanu jātiecas visām tautsaimniecības nozarēm un visiem uzņēmumiem.
Jumis Pro veica pētījumu 2026. gada augusta nogalē, aptaujājot 176 Latvijas lielos, vidējos un mazos uzņēmumus.
