Pagājusī ziema Latvijā bija aukstākā pēdējo 15 gadu laikā. Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem kalendārās ziemas vidējā gaisa temperatūra bija -5 °C (zemākā kopš 2010./2011. gada ziemas), janvārī un februārī tā bija attiecīgi par 5,7 un 5,2 grādiem zemāka par normu, bet 31. janvāra rītā sals sasniedza -32,8 °C.
Kamēr ārā vēl ir silts, par nākamo apkures sezonu nevienam negribas domāt, taču tieši tagad ir īstais laiks pārbaudīt visu, kas, atgriežoties aukstumam, var radīt siltuma zudumus vai pat bojājumus. „Septembris faktiski ir pēdējais ērtais brīdis, lai to izdarītu,” uzsver Civinity Group operāciju direktors Tadas Matjošaitis.
Apkures sezona tradicionāli sākas, kad vidējā diennakts gaisa temperatūra noturīgi ir zemāka par +8 °C, un Latvijā tas parasti notiek oktobra pirmajā pusē – jau pēc dažām nedēļām. Dzīvoklī T. Matjošaitis iesaka pievērst uzmanību logu un balkona durvju blīvēm, radiatoru vārstiem un termostatiskajām galvām, kā arī pārliecināties, vai radiatori sasilst vienmērīgi, vai nekur nav noplūžu un vai apkures sistēmu iespējams atgaisot.
Daudzdzīvokļu mājās īpaši svarīgi, lai pārvaldnieks apseko apkures sistēmu, pagrabu un bēniņus, inženierkomunikāciju ievadus, kā arī koplietošanas logus, durvis un lūkas. Arī Ministru kabineta noteikumi Nr. 907 nepārprotami paredz pārbaudīt inženierkomunikāciju ievadu hermētiskumu, kā arī to, vai caur koplietošanas telpu logiem, durvīm, lūkām un citiem elementiem nerodas siltuma zudumi.
Šos darbus nevajadzētu atlikt, un pagājusī ziema parādīja, kāpēc. „Kad ārā ir -20 vai -30 °C, neliels defekts var pārvērsties avārijā. Piemēram, pagrabā var aizsalt nesiltināta caurule, un tās remonts jau nozīmē ūdens atslēgšanu, caurules atkausēšanu un avārijas brigādes izsaukšanu. Tāpēc blīves nomaiņa vai caurules siltināšana septembrī izmaksā lētāk nekā seku novēršana janvārī,” skaidro T. Matjošaitis.
Kad apkures sezona sākusies, var rasties kārdinājums ietaupīt, kārtīgi sasildot vienu istabu un pārējās atstājot vēsas. T. Matjošaitis aicina tā nedarīt. „Tipiskā Latvijas dzīvoklī nevajadzētu censties vienu istabu uzsildīt ļoti silti, bet visas pārējās atstāt pavisam aukstas. Tas palielina kondensāta un pelējuma veidošanās risku uz aukstajām virsmām,” viņš saka.
Prioritāte būtu jādod telpām, kurās cilvēki pavada visvairāk laika, proti, dzīvojamajai istabai un guļamistabām. Retāk izmantotās telpās temperatūru var pazemināt, taču apkuri nevajadzētu izslēgt pavisam. Ja radiatoriem ir termostatiskās galvas, ar tām var iestatīt atšķirīgu temperatūru dažādās telpās, savukārt pašus radiatorus nevajadzētu aizsegt ar mēbelēm vai biezajiem aizkariem.
Tikpat svarīga ir pareiza vēdināšana. Ziemā telpu labāk izvēdināt īsi un intensīvi, nekā stundām ilgi turēt logu mikroventilācijas režīmā. Mērķis ir apmainīt gaisu, nevis atdzesēt sienas un konstrukcijas.
Padomju laikā celtajās daudzdzīvokļu mājās pagājušās ziemas bargais sals skaidri atklāja vājās vietas. „Ekstremālā aukstumā problēma bieži vien nav pašā dzīvoklī, bet gan koplietošanas telpās,” saka T. Matjošaitis. Viskritiskākie ir veci kāpņu telpu logi un ieejas durvis, kas neaizveras vai nav noblīvētas, pagraba logi un ventilācijas atveres, nesiltinātas ūdensvada un apkures caurules, bēniņu lūkas un jumta konstrukciju savienojumi, kā arī paneļu šuves un citi aukstuma tilti.
Tomēr blīvēšana prasa rūpību. Pagraba ventilācijas atveres nedrīkst vienkārši hermētiski aizvērt, jo ventilācijai ir jāturpina darboties. Galvenais ir novērst nekontrolētu aukstā gaisa ieplūšanu, vienlaikus saglabājot nepieciešamo ventilāciju.
Kad sals sasniedz -30 °C, skaidri atklājas arī apkures sistēmas hidrauliskās balansēšanas problēmas. Vienā mājas daļā iedzīvotājiem var būt pārāk karsti, bet stāvvadu galos vai augšējā stāva un stūra dzīvokļos – auksti. Šādos gadījumos temperatūras paaugstināšana siltummezglā ne vienmēr ir pareizais risinājums.
Ja dzīvoklī tomēr kļūst pārāk auksti, nav jēgas gaidīt, ka situācija atrisināsies pati no sevis. „Iedzīvotājiem ieteiktu rīkoties praktiski: izmērīt temperatūru telpā, fiksēt rezultātu un nekavējoties ziņot par problēmu mājas pārvaldniekam vai tā avārijas dienestam. Palūdziet, lai jūsu pieteikumu reģistrē,” saka T. Matjošaitis.
Viņš arī iesaka noskaidrot, vai problēma skar vienu dzīvokli, vienu stāvvadu vai visu māju. Ja auksts ir tikai viens radiators, iemesls var būt vārsts, gaiss sistēmā vai cirkulācijas traucējumi. Ja auksts ir viss stāvvads, tā jau ir mājas kopējās apkures sistēmas problēma.
Runājot par to, cik ātri pārvaldniekam ir pienākums ierasties, nav korekti minēt vienu visiem gadījumiem derīgu stundu skaitu. Reaģēšanas kārtību var noteikt pārvaldīšanas līgums, pakalpojuma nosacījumi un tas, cik bīstama ir konkrētā situācija. Ja konstatēti bojājumi vai apstākļi, kas tos var izraisīt, Ministru kabineta noteikumi Nr. 907 uzliek pārvaldniekam pienākumu organizēt nepieciešamos pasākumus.
Apkures rēķinus var ietekmēt arī ziemas laikā, lai gan iespējas ir ierobežotas. Ja mājas apkures sistēma ir regulējama, var mazināt nevajadzīgu pārkurināšanu, novērst caurvējus un sekot līdzi faktiskajam patēriņam – papildus jau minētajiem ieteikumiem par termostatiem, vēdināšanu un radiatoriem. Viņaprāt, ļoti svarīga ir arī pareiza siltummezgla regulēšana atbilstoši āra temperatūrai.
Tomēr lielākais ietaupījums parasti sākas vēl pirms apkures sezonas – ar apkures sistēmas balansēšanu, stāvvadu un cauruļvadu siltināšanu, siltummezgla modernizāciju, logu, durvju un lūku sakārtošanu, kā arī bēniņu un pagraba pārsegumu siltināšanu. Pēc tādas ziemas kā pagājusī par siltu mājokli un saprātīgu apkures rēķinu vislabāk domāt septembrī, nevis janvārī.
