Daudzi pircēji nemaz nezina, kā pareizi rīkoties, ja veikalā nejauši sabojā kādu preci. Šādu informāciju ir svarīgi apzināties jau pirms nonāk pie kases ar naudas maku rokās, jo dažos gadījumos izdevumus par sabojāto preci nemaz nevajag segt.
Piemēram, var gadīties, ka, aizķerot ar elkoni, no plaukta nokrīt un saplīst vīna pudele, vai arī gurķu burka izslīd no rokām, pirms tā nonāk groziņā. Šādās situācijās rodas jautājums – kurš ir atbildīgs par bojāto preci?
Atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likumam pircējam nav pienākuma maksāt par preci, kas sabojāta pirms iegādes un ja bojājums noticis nejauši. Tas nozīmē, ka, piemēram, par saplēstu burku vai nokritušu ķirbi pircējam maksāt nevajadzētu. Tomēr, ja veikala vadība nav sniegusi darbiniekiem skaidrus norādījumus šādām situācijām, viņi, iespējams, mēģinās panākt, lai pircējs atlīdzina zaudējumus.
Šāda rīcība var kaitēt uzņēmuma reputācijai – no vienas puses šķiet, ka vadība ir atsaucīga un saprotoša, taču no otras puses tiek bojāts kopējais veikala tēls. Turklāt veikalos bieži vien plaukti un ejas ir pārpildīti ar precēm, kas palielina negadījumu risku. Tas tiek darīts ar nodomu – izvietojot preces papildu vietās, piemēram, speciālos stendos, iespējams palielināt pārdošanas apjomus. Īpaši efektīvi tas darbojas ar alkoholiskajiem dzērieniem, kuru iepakojums mēdz būt plīstošs. Taču, ja veikals izvēlas šādu stratēģiju, tam jābūt arī gatavam uz iespējamiem zaudējumiem.
Vienlaikus likumā paredzēts arī tas, ka, ja prece tiek bojāta tīšas vai vieglprātīgas rīcības rezultātā – piemēram, rotaļājoties ar precēm vai tās mētājot –, tad pircējam būs jāuzņemas atbildība. Lielākajā daļā veikalu ir uzstādītas videonovērošanas kameras, kas ļauj precīzi noteikt, vai notikušais bijis nejaušs negadījums vai ļaunprātīga rīcība.
Šādi gadījumi veikalos notiek katru dienu, tāpēc vadībai un darbiniekiem vajadzētu domāt par sociālo atbildību un to, kā veidot patīkamu iepirkšanās pieredzi, kas liktu pircējiem atgriezties. Jāuzdod jautājums – vai viena sabojāta prece ir svarīgāka par veikala reputāciju?
Nav pareizi visu atbildību uzvelt pārdevējam, un katra situācija būtu jāizvērtē no dažādiem aspektiem – no klienta, veikala darbinieka un vadības skatupunkta. Dažkārt uzņēmumi līgumos ar piegādātājiem paredz, ka zaudējumus, kas radušies preču izvietošanas dēļ, sedz pats piegādātājs. Tomēr tas nenozīmē, ka netiek mēģināts prasīt atlīdzību arī no pircēja.
Līdzīgi kā kravu pārvadājumos – ātra iekraušana var ļaut ietaupīt degvielas izmaksas, taču ilgtermiņā auto remonts var izmaksāt vairāk. Ja sanācis veikalā nejauši sabojāt preci, ieteicams uzreiz informēt darbinieku un atvainoties. Mēģinājumi paslēpt bojāto preci, piemēram, noliekot to dziļāk plauktā, var radīt nepatīkamas situācijas vai apdraudēt citus apmeklētājus un personālu.
Ja apģērbs vai apavi tiek sabojāti, piemēram, pielaikojot, ieteicams rīkoties līdzīgi – izvērtēt piemērotu izmēru un nejauša bojājuma gadījumā uzreiz paziņot pārdevējam. Ne vienmēr ir vienkārši noteikt, vai bojājums radies tīši vai nejauši, taču veikals bieži var atrast risinājumu – piemēram, preci salabot vai pārdot ar atlaidi.
Ražotāji mēdz piedāvāt bojāto preci salabot vai aizvietot, taču tas no veikala darbiniekiem prasa papildu laiku un organizatorisku darbu. Tāpēc dažos gadījumos viņi var lūgt pircējam segt zaudējumus. Viena no biežākajām problēmām apģērbu veikalos ir apģērbu nosmērēšana ar kosmētiku pielaikošanas laikā. Šādās situācijās veikals nevar piespiest klientu iegādāties sabojāto preci vai samaksāt par tīrīšanu – šīs preces parasti tiek atzīmētas kā bojātas un pārdotas par zemāku cenu.
