Augusta vētra, kas uz vairākām dienām atstāja daļu Latvijas bez elektrības un sakariem, aktualizējusi jautājumu par uzņēmumu un infrastruktūras gatavību krīzes situācijām.
Taču līdzās elektroapgādei, sakariem un degvielas pieejamībai uzmanība būtu jāpievērš arī pārtikas un pirmās nepieciešamības preču pieejamībai. Īpaši reģionos, kur vietējais veikals nereti ir vienīgā tirdzniecības vieta vairāku kilometru apkārtnē, uzsver SIA “Latvijas Tirgotāju Savienība” (“LaTS”) valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis.
Naktī uz 23. augustu Latviju skāra spēcīgākā vasaras vētra vismaz kopš 1966. gada, kopš pieejami pilnvērtīgi vēja brāzmu novērojumi. Vētras kulminācijā elektroapgāde bija traucēta aptuveni 280 000 klientu. Daudzviet elektrības nebija vairākas dienas, vienlaikus bija traucēti mobilie sakari, slēgti veikali un degvielas uzpildes stacijas. “LaTS” tīklā vētras ietekmi izjuta daudzi veikali, vairākiem uz laiku nācās pārtraukt darbu.
Veikals laukos nav tikai veikals
Pēc vētras uzņēmēji publiski aicinājuši valsts līmenī veidot kritiskās infrastruktūras karti, nosakot objektus, kuriem krīzes laikā prioritāri nepieciešama elektroapgāde, sakari un citi resursi. Diskusijā aktualizēta arī nepieciešamība skaidrāk definēt mazumtirgotāju lomu krīzes situācijās.
“Ikdienā mēs uz veikalu skatāmies kā uz komercuzņēmumu, bet krīzes situācijā tā funkcija ļoti strauji mainās. Ja mazā apdzīvotā vietā pazūd elektrība un sakari, bet tuvākais lielveikals atrodas desmitiem kilometru attālumā, vietējais veikals kļūst par vietu, kur cilvēkam jāspēj saņemt pašu nepieciešamāko – pārtiku, dzeramo ūdeni, higiēnas preces, baterijas vai sveces. Tāpēc, runājot par valsts gatavību krīzēm, jārunā arī par pārtikas mazumtirdzniecības tīkla noturību,” akcentē Raimonds Okmanis.
Pārtikas veikalā elektrības trūkums rada vēl vienu problēmu – nepieciešams nepārtraukti nodrošināt aukstuma ķēdi. Ilgstoša elektroapgādes pārtraukuma gadījumā apdraudētas saldētās un atdzesētās pārtikas preces, bet ar ģeneratora iegādi vien problēma nav atrisināta. Nepieciešama atbilstoša jauda, degvielas krājumi, iespēja ģeneratoru pieslēgt un apkalpot.
Jānosaka, kuri veikali krīzē ir stratēģiski svarīgi
Pēc vētras līdzīga diskusija jau sākusies par degvielas uzpildes stacijām. Krīzes vadības centra dati liecina, ka no aptuveni 596 Latvijas DUS tikai 69 bija aprīkotas ar iebūvētu ģeneratoru. Uzņēmēji norādījuši, ka ar ģeneratoriem aprīkot pilnīgi visus objektus nebūtu racionāli – tā vietā nepieciešams identificēt stratēģiski svarīgās vietas. Līdzīgu principu, “LaTS” ieskatā, būtu vērts izvērtēt arī pārtikas mazumtirdzniecībā.
“Nav runa par to, ka valstij būtu jānodrošina ģenerators katram veikalam. Vispirms būtu jāzina, kur atrodas veikali, kuru slēgšana krīzes situācijā konkrētu teritoriju faktiski atstāj bez pārtikas un pirmās nepieciešamības precēm. Tad kopā ar pašvaldībām un uzņēmējiem var vērtēt, kā nodrošināt šo veikalu darbības nepārtrauktību – vai tā būtu rezerves elektroapgāde, sakaru risinājumi vai skaidrs rīcības algoritms ārkārtas situācijās,” norāda Raimonds Okmanis. “Augusta vētra kļuva par praktisku pārbaudi Latvijas kritiskās infrastruktūras noturībai. Tagad būtiski, lai tās mācības neaprobežotos tikai ar elektroenerģijas, telekomunikāciju un degvielas infrastruktūru. Krīzes situācijā tikpat svarīgs jautājums ir ļoti vienkāršs – kur cilvēks nākamajā rītā varēs nopirkt pārtiku un dzeramo ūdeni?”
SIA “LaTS” dibināta 2007. gadā ar mērķi apvienot mazos un vidējos Latvijas pārtikas mazumtirgotājus, samazināt izmaksas un uzlabot konkurētspēju. Šobrīd tīkls apvieno aptuveni 270 uzņēmumus, un tam ir vairāk nekā 700 fiziskās tirdzniecības vietas visā Latvijā.
