Šogad ievērojama naudas summa Latvijā tiks atvēlēta nevis pensiju palielināšanai vai skolotāju atalgojumam, bet gan valsts parāda procentu segšanai. Latvija joprojām dzīvo uz aizņēmuma rēķina, un šāda pieeja ir finansiāli dārga.
Kopējie izdevumi parāda apkalpošanai pārsniegs 500 miljonus eiro. Dzīvošana pāri iespējām Latvijai kļūst arvien izmaksu ziņā smagāka. Vairāk nekā pusmiljards eiro šogad tiks izlietots nevis sabiedrībai būtiskām jomām kā izglītība, veselība vai drošība, bet gan parāda procentu nomaksai.
Lasi arī: Cik ilgi kalpos jūsu mājas logi un pazīmes, kad tie jāmaina
Kopš iestāšanās Eiropas Savienībā pēdējo 20 gadu laikā gandrīz visos budžetos ir bijis deficīts. Vienīgā reize, kad valdība mēģināja dzīvot bez deficīta, bija 2008. gadā, bet pat tad krīzes dēļ budžets tika pārskatīts, un gads noslēdzās ar deficītu.
Tas turpinās arī šobrīd. Valdība nesen atbalstīja 2025. gada budžetu, kas ir tik nospriegots, ka deficīts tuvojas Māstrihtas kritēriju 3% no iekšzemes kopprodukta robežai.
Ja šo robežu pārsniegsim, Briselē Latvijai radīsies nopietnas problēmas, par ko jau brīdināja Fiskālās disciplīnas padome.
Kad runājam par deficītu jeb dzīvošanu pāri saviem līdzekļiem, saprotam, ka tas nozīmē valsts parādu, jo kaut kā jau budžeta iztrūkums ir jāsedz. Fiskālās disciplīnas padome ir noraizējusies par šo situāciju, jo nākamgad valsts parāds pirmo reizi pārsniegs 20 miljardu eiro. Parādu parasti neizsaka absolūtā izteiksmē, bet gan procentos no iekšzemes kopprodukta. 2027. gadā šis rādītājs sasniegs jau 50%.
Eiropas Savienības kontekstā Latvijai ir salīdzinoši zems valsts parāda līmenis, jo Māstrihtas kritērijos noteiktā robeža ir 60%. Tomēr parāda apjoms turpina augt. Līdz ar parādu rodas vēl viena problēma – tas ir jāatmaksā. Valdības parasti parādu nepārtrauc, bet pārkreditē – ņem jaunus aizņēmumus, lai segtu iepriekšējos. Nākamajos trīs gados būs jāpārkreditē vai jāatmaksā vairāk nekā pieci miljardi eiro. Atšķirībā no laika pirms pieciem gadiem, lētās naudas laiks ir beidzies, kas nozīmē augstākus procentu maksājumus.
Lasi arī: Metereologi brīdina, ka Austrumeiropas reģionā oktobra beigās gaidāmi daudzi nepatīkami pārsteigumi
2024. gadā tika plānoti 362 miljoni eiro procentu maksājumos, kas nozīmē, ka vidēji katru dienu viens miljons eiro aiziet nevis skolotājiem, mediķiem vai drošībai, bet gan valsts parāda apkalpošanai. Šogad šī summa pārsniegs 500 miljonus eiro, un 2027. gadā procentu maksājumi sasniegs 666 miljonus eiro.
Politiķi šogad lielo deficītu skaidro ar ģeopolitisko situāciju un drošības vajadzībām, bet vienmēr ir kāds iemesls, lai pamatos lielo deficītu. Dauduz gadus bijuši plāni par bezdeficīta budzeta, bet tie tā arī nekad nav realizējušies. Šādi plāni ir bijuši daudz, bet politiķiem ir grūti neiztērēt pieejamos līdzekļus. Politiķi skaidro, ka vajadzības vienmēr ir lielākas nekā pieejamie līdzekļi, un sadrumstalotās valdības dēļ to ir grūti izdarīt.
Bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola raidierakstā “Piķis un ģēvelis” atklāj, ka viņas laikā vienmēr bija deficīta budžeti, jo koalīcijas partneri mēģina izspiest maksimumu no budžeta, līdz situācija kļūst ļoti slikta.
Dažās valstīs, piemēram, Vācijā, pārtēriņam ir noteikti griesti pat konstitūcijā. Latvijā varētu apsvērt likuma spēku, lai ierobežotu pārtēriņu, bet tiek apšaubīts, ka šādam lēmumam būtu pietiekams atbalsts.
