Māja, kura neveido uzkrājumu, nedomā par rītdienu. Visbiežāk tās rēķins par nolietojumu ir atlikts līdz brīdim, kad problēma samilzusi un izmaksās daudz.
Visbiežākās problēmas – jumts, lifts un stāvvadi – nolietojas pakāpeniski un paredzami, bet samaksa par tiem jāsedz uzreiz. Trīs darbi, par kuriem mājas strīdas visbiežāk, maksā no septiņiem līdz gandrīz simts tūkstošiem eiro. Tieši pārvaldnieks ir tas, kurš novērtē mājas tehnisko stāvokli, nosaka darbu prioritāro secību un sagatavo finansējuma plānu.
Sērijveida mājas liftam ražotāja noteiktais kalpošanas laiks ir 25 gadi, un jau 2023. gadā dati vēstīja, ka Latvijā gandrīz pusei lietošanā esošo liftu tas jau ir beidzies. Patērētāju tiesību aizsardzības centra reģistrā tobrīd bija 3800 liftu, kas uzstādīti līdz 2000. gada septembrim, un risku novēršana tiem jāpaveic ne vēlāk kā līdz 2040. gadam.
Jauna lifta uzstādīšana, tāpat kā vecā lifta modernizācija, sērijveida mājā maksā vairākus desmitus tūkstošus eiro. Dažās mājās daļu summas sedz Eiropas Savienība, nodrošinot līdzfinansējumu. “Lifta nolietojums nerodas vienas nakts laikā. Tas tiek darbināts 25 gadus, bet samaksāt par to prasa viena gada laikā. Tieši tāpēc saruna par naudu mājā, lai arī iniciēta no pārvaldnieka, gandrīz vienmēr sākas novēloti,” saka Edgars Jelagins, “Civinity Mājas” un “Civinity Jūrmala” operatīvās darbības direktors. Viens no pārvaldnieka uzdevumiem ir sekot līdzi iekārtu kalpošanas termiņiem un brīdināt māju laikus, kad lifta nomaiņa vēl ir plānojams darbs.
Savukārt jumta seguma nomaiņa ar darbu šogad maksā vismaz četrus desmitus eiro par kvadrātmetru bez PVN, kam pieskaitāma vecā seguma demontāža un puvušu konstrukciju maiņa. Tā, piemēram, pirms sešiem gadiem kādai Rīgas mājai ar sešām kāpņu telpām avārijas kārtā veikta jumta nomaiņa izmaksāja 92 584 eiro.
Metāla cauruļvadi kalpo līdz 30 gadiem, un teju visās padomju laika mājās šis termiņš ir pagājis. Viena stāvvadu komplekta nomaiņa maksā aptuveni 10 tūkstošus eiro, un deviņstāvu trīs sekciju mājā, kur jāmaina 18 komplekti, tāme sasniedza pat 135 000 eiro. Māja par plānotajiem remontdarbiem krāja 0,18 eiro par kvadrātmetru mēnesī un vajadzīgo summu nesavāca.
Uz dzīvokli pārrēķinātas, summas kļūst skaidrākas. Minētā jumta gadījumā iedzīvotājiem nācās maksāt 23,12 eiro par dzīvokļa kvadrātmetru – divistabu dzīvoklim ar 46 kvadrātmetriem tie ir 1063 eiro vienā maksājumā vai 0,77 eiro par kvadrātmetru mēnesī trīs gadu garumā.
Atšķirība starp māju ar uzkrājumu un māju bez tā nav summa, jo abām rēķins ir vienāds. Atšķirība rodama, kā un kad tiek gūta nauda remontdarbu segšanai. Māja bez uzkrājuma par problēmām nepārstāj maksāt nevienā brīdī – tā apmaksu sedz vēlāk. Savukārt plānota nomaiņa izmaksā lētāk nekā nomaiņa pēc avārijas, jo avārijas notiek pēc darba laika un svētkos, un, jo vecāks cauruļvads, jo biežāk jāizsauc avārijas dienests. Nereti rodas situācijas, kad, piemēram, par lifta remontu māja samaksā 30 000, taču tā arī nespēj vienoties par tā nomaiņu.
Kad vienoties izdodas, naudu nākas aizņemties. Renovācijas aizdevuma maksājums pašlaik sasniedz 2,50–3,00 eiro par kvadrātmetru mēnesī, kas 50 kvadrātmetru dzīvoklim ir ap 150 eiro mēnesī, un pie tā vēl pieskaitāmi procenti, kurus uzkrājoša māja nemaksā vispār. Arī atbalsta programmas negaida: šī gada oktobrī māju siltināšanas atbalsta nauda tika izsmelta, un pieteikties spēj tikai tā māja, kurai ir lēmums, projekts un sava daļa naudas.
“Kad naudas nav, sākas lielākā maksāšana. Vispirms par avārijas izsaukumiem, tad par pagaidu remontiem, un beigās tik un tā par to pašu jauno liftu,” norāda E. Jelagins, uzsverot, ka kopējā summa, kas tiek iztērēta remontdarbiem, nereti līdzinās jauna lifta ierīkošanai.
Uzkrājuma apmēru nenosaka no galvas – to aprēķina no konkrētās mājas darbu saraksta, kuru sagatavo pārvaldnieks. 60 dzīvokļu mājā ar katra vidējo platību 55 kvadrātmetri uzkrājums 0,50 eiro par kvadrātmetru mēnesī dod ap 19 800 eiro gadā jeb gandrīz 100 000 eiro piecos gados, bet pie 0,18 eiro tā pati māja piecgadē savāc vien ap 35 000 eiro. Sākt var ar mājas tehnisko apsekošanu un veicamo darbu plānu ar tāmēm, ko pārvaldnieks sagatavo, sakārtojot darbus pēc steidzamības, pēc tam kopsapulcē nobalsojot par ikmēneša uzkrājumu atsevišķā mājas kontā. Taču jāatceras, ka lēmums par naudu pieder īpašniekiem, ne pārvaldniekam.
Biežākais iebildums no īpašnieku puses ir “es te nedzīvošu, kad jumtu mainīs”. Uzkrātā nauda paliek pie mājas un ceļ tās vērtību, turpretī, pārdodot dzīvokli mājā, kurai priekšā ir nesegts rēķins, šo summu pircējs atrēķina no cenas.
“Uzkrājums nav papildu maksājums. Tā ir nauda par to pašu jumtu, tikai samaksāta laikus, pa daļām un bez procentiem,” rezumē Jelagins. Māja bez uzkrājuma īpašniekiem var radīt liekas raizes, tāpēc labāk sākt krāt laicīgi
