Eksperti lēš, ka naftas eksports no Tuvo Austrumu reģiona ir atjaunojies 80-99% apmērā. Kā ziņo aģentūra Reuters, Irāna ir paziņojusi, ka neatvērs Hormuza šaurumu, kamēr netiks izpildīta virkne nosacījumu, tātad jautājums par pilnīgu situācijas normalizēšanos šaurumā joprojām ir politiski neatrisināts un juridiski nenoformēts.
Tādējādi pastāv pretruna ar to, ka naftas fiziskās piegādes caur šaurumu praktiski ir atjaunojušās. Šīs pretrunas dēļ situācija «karājas gaisā», un tas joprojām neļauj naftas cenām koriģēties uz leju.
Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) septembra ziņojumā «Oil Market Report» jau ir samazinājusi pasaules naftas pieprasījuma prognozi 2026. gadam par 2,5 milj. barelu dienā. Turklāt turpinās krīze valsts parāda tirgū. Procentu likmes turpina kāpt, un tas nākotnē draud iznīcināt pieprasījumu pēc degvielas ātrāk, nekā paspēs pilnībā atjaunoties piedāvājums. Tad burtiski mēneša vai divu laikā mēs varam piedzīvot diezgan strauju pāreju no dīzeļdegvielas deficīta uz situāciju, kad šo pašu degvielu nav kur likt. Tajā pašā laikā ES jau ir vērojamas šāda procesa pazīmes: rūpnieciskā ražošana samazinās, bet augstās degvielas cenas turpina intensīvi graut maksātspējīgo pieprasījumu.
Latvijas uzņēmumiem un patērētājiem iespējamā rūpnieciskā pieprasījuma palēnināšanās eirozonā un naftas produktu tirgus pārsātinājuma risks rada priekšnoteikumus zināmai cenu stabilizācijai degvielas uzpildes stacijās. Tomēr tam, ka augstās degvielas cenas grauj maksātspējīgo pieprasījumu, ir ilgtermiņa makroekonomiskas sekas Latvijas ekonomikai, tostarp arī darbvietu skaitam, darba samaksas līmenim, investīciju plāniem un valsts budžetam.
