Vētras postījumi ēkām gandrīz nekad nav pilnīgs pārsteigums. Vējš atrod to, kas jau bija vaļīgs: atlocījušos jumta seguma malu, satrunējušu bēniņu loga rāmi, atdalījušos fasādes apmetuma gabalu, sarūsējušu notekcaurules turētāju. Mierīgā laikā tie ir kosmētiski defekti, bet, ja vēja ātrums sasniedz 30 metrus sekundē, tie pārvēršas norautā jumtā.
“Pēc katras lielākas vētras redzam vienu un to pašu ainu. Vējš reti ko salauž no jauna, tas vienkārši pabeidz to, ko gadiem ilgs nolietojums jau bija iesācis,” saka “Civinity Group” operatīvais direktors Tads Matjošaitis.
Latvijā vētru sezona sākas jau septembrī un ar pārtraukumiem ilgst līdz pat pavasarim. Tāpēc tieši tagad ir pēdējais brīdis, kad mājas apsekošanu un sīkos remontus var paveikt mierīgi un bez steigas. “Septembrī jumiķi vēl var atbraukt pat nākamajā nedēļā. Taču pēc pirmās nopietnās vētras rinda ir vairākas nedēļas, avārijas izsaukums maksā vairāk, un strādāt uz slapja jumta vējā ir gan dārgāk, gan bīstamāk,” stāsta T. Matjošaitis.
Vētras postījumi parasti koncentrējas dažās paredzamās vietās, un pirmā no tām ir jumts. To apsekojot, jāskatās ne tik daudz uz seguma kopējo stāvokli, cik uz malām un savienojumiem: dzegu, kores un parapetu skārda apdarēm, skursteņu un ventilācijas izvadu apkalumiem, vecām antenām un satelītantenām. Vējš ķeras aiz malas. Ja kaut kur atlocījies skārds vai ruļļu materiāls atdalījies no pamatnes, zem tā ieplūst gaiss un segumu paceļ kā buru. Visbiežāk vājākās vietas ir tieši tās, kur jumts kādreiz jau lāpīts.
Ar jumtu cieši saistīti ir bēniņi. Izsisti vai satrunējuši bēniņu logi, vaļā atstātas lūkas un durvis ļauj vējam iekļūt zem jumta, un tad spiediens uz segumu nāk no abām pusēm.
Nākamā vieta, kam jāpievērš uzmanība, ir fasāde, lai gan vētrā tā apdraud ne tik daudz pašu ēku, cik cilvēkus un automašīnas zem tās. Uzbriedis vai atdalījies apmetums, vaļīgas dzegu apdares, bojātas balkonu margas un nestabili stiklojumi jāpārbauda vismaz vizuāli.
Notekcaurules un teknes rudenī pelna divkāršu uzmanību. Sarūsējuši turētāji vētrā neiztur, un caurule var tikt norauta. Turklāt septembrī un oktobrī teknes aizsprosto krītošās lapas. “Vētra gandrīz vienmēr nāk kopā ar lietusgāzi. Ja tekne ir pilna ar lapām, ūdens plūst pa fasādi, iesūcas sienās un nonāk pagrabā. Tekņu tīrīšana ir viens no lētākajiem darbiem un viens no tiem, kas atmaksājas visātrāk,” uzsver T. Matjošaitis.
Visbeidzot ir koki pie mājas. Nokaltuši zari un sasvērušies koki ir viens no biežākajiem bojājumu cēloņiem jumtiem, automašīnām un elektrības vadiem, taču cilvēki bieži zvana tikai tad, kad zars jau atrodas uz mašīnas jumta. Ārpus meža augošu koku ciršanai vai būtiskai vainaga kopšanai parasti vajadzīga pašvaldības atļauja, un tās saņemšana prasa laiku, tāpēc par bīstamu koku jārunā laicīgi.
Pirms vētru sezonas vērts pārskatīt arī apdrošināšanas polisi, paturot prātā, ka lēmumu par apdrošināšanas segumu un atlīdzību vienmēr pieņem apdrošinātājs. Tas, ko var izdarīt paši īpašnieki, ir uzturēt māju kārtībā un to dokumentēt: rudens apsekošanas akts ar fotogrāfijām fiksē jumta un fasādes stāvokli pirms vētru sezonas un var noderēt pieteikuma pamatošanai, lai gan negarantē izmaksu.
Ikdienā mājas uzturēšanu organizē apsaimniekotājs, taču lēmumus par lielākiem darbiem un to finansēšanu pieņem dzīvokļu īpašnieku kopība.
Vaļīgas jumta apmales piestiprināšana maksā nelielu naudu un aizņem vien stundu. Norauts jumta posms nozīmē avārijas remontu, applūdušus augšējo stāvu dzīvokļus, strīdus ar apdrošinātāju un sliktākajā gadījumā cietušus cilvēkus. Septembris ir tas mēnesis, kad visu vēl var paspēt novērst.
