Katrs vecāks vēlas savam bērnam tikai labāko – pārliecību par rītdienu un vieglāku ceļu. Taču kur ir robeža? Vai palīdzot finansiāli, mēs tiešām veicinām bērna patstāvību – vai tomēr kavējam viņu nostāties uz savām kājām?